Valdība neilgi pirms iesniegšanas Saeimā izskata nākamā gada valsts budžeta projektu un valsts budžeta ietvaru 2025. līdz 2027. gadam. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība – vieni no retajiem nolūkiem, kam ierēķināts papildu finansējums.

Valdība pagājušajā nedēļā jau pieņēma vairākus ar valsts budžeta projektu saistītus lēmumus. Ir atbalstīta darbaspēka nodokļu sloga samazināšana un vienkāršošana. Augs minimālā alga, tupinās pensiju indeksāciju.

Ir daži lēmumi, par ko noteikti sagaidāmas asas diskusijas arī Saeimā un gala lēmumi pēc diviem lasījumiem varētu atšķirties no pašlaik valdībā atbalstītā. Pirmkārt, pretrunīgi vērtētā viena procentpunkta iemaksu pārcelšana no pensiju otrā līmeņa uz pirmo. Turpmākajos četros gados tas ļaus valsts budžetā kompensēt ap 100 miljonu eiro iztrūkumu, ko radīs izmaiņas darbaspēka nodokļos. Labklājības ministrija komentējusi, ka šis lēmums neietekmēšot nākotnes pensijas.

Valdība arī piekritusi virzīt plānu turpmākajos trīs gados ieviest tā saucamo virspeļņas nodokli bankām, ja tās nepalielinās kreditēšanas apjomus. Banku pārstāvji pagājušajā nedēļā jau izteicās, ka ar solidaritātes nodokli kreditēšanu neizdosies veicināt, jo ekonomika pārāk lēna.

Savukārt valdības un pašvaldību vienošanās un domstarpību protokolā paredzēts pašvaldībām novirzīt vairāk līdzekļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas, tomēr ne tik, cik tās prasīja.

Paredzēts, ka par 10% augs transportlīdzekļu ekspluatācijas nodeva, mazliet augs akcīzes nodoklis alkoholam un bezalkoholiskajiem dzērieniem.