Nākamgad būs lielāki ienākumi nodokļu izmaiņu rezultātā, bet būs dārgāka degviela, alkohols un vairāk jāmaksā par transportlīdzekļa ekspluatāciju. Atbilstoši iepriekš plānotajam turpmākajos trīs gados no pensiju otrā līmeņa uzkrājuma vienu procentpunktu pārnesīs uz sociālo budžetu izmantošanai uzreiz. Šīs un citas izmaiņas valsts budžetu pavadošo likumprojektu pakotnē 8. oktobrī izskatīja un atbalstīja valdība. Jau pēc nedēļas šos likumprojektus iesniegs skatīšanai Saeimā.

Valdības sēdes darba kārtībā liela daļa ar valsts budžetu saistīto likumprojektu. Tajā skaitā paredzot nākamgad ieviest fiksēto neapliekamo minimumu 510 eiro nākamgad, vienlaikus paaugstinot un izlīdzinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Paredzēts, ka no 700 līdz 740 eiro pieaugs minimālā alga, augs arī pensijas. Valdība lēš, ka nodokļu izmaiņas palielināšot ienākumus aptuveni 95% strādājošo, visvairāk - darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Nodokļu sistēmas pārmaiņām ir arī Latvijas Darba devēju konfederācijas atbalsts.

Nākamajos trīs gados paredzēts pārcelt pensiju iemaksu likmes vienu procentpunktu no pensiju 2. līmeņa uzkrājuma uz valsts nefondēto pensiju shēmu. Tas nepieciešams darba spēka nodokļu izmaiņu kompensēšanai un budžetā ienesīs ap 104 miljoniem eiro.

Papildu ienākumus plānots iekasēt no banku solidaritātes iemaksām – nākamgad 96 miljonus, bet aiznākamgad – teju 61 miljonu eiro. „Solidaritātes iemaksu ideja nav radusies no vieglas dzīves” – atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens no „Jaunās Vienotības”, taču norādīja uz diviem mērķiem – papildu naudu drošības pasākumiem un naskāku kreditēšanu, jo bankām pienāksies iemaksu atlaides par kreditēšanas veicināšanu.

Savukārt mikrouzņēmuma nodokļu režīmu paredzēts vienkāršot un padarīt izmantojamu tiem nodokļu maksātājiem, kuri saimnieciskā darbība ir neregulāra. Tas būs derīgs risinājums arī radošo jomu strādājošajiem, uzsvēra kultūras ministre Agnese Lāce no „Progresīvajiem”.

Pēc ilgstošām sarunām ar pašvaldībām vienošanās un domstarpību protokolā fiksēts kompromisa variants iedzīvotāju ienākuma nodokļu sadalē, pašvaldību budžetos pārdalot vēl 3%, bet ne prasītos papildu 5% no iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumiem. Tāpat vietvaras panākušas, ka ienākumu nodokļa ikgadējo saglabās pašvaldību budžetos. Tādējādi nākamgad pašvaldības kopumā nebūšot sliktākā situācijā kā šogad, valdības sēdē atzina arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis. Viņš piebilda arī par Eiropas Komisijas norādēm pašvaldību lielākas patstāvības veicināšanai Latvijā.

Vismaz turpmākos trīs gadus Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem būs samazinātā 12% pievienotās vērtības nodokļa likme. Zemkopības ministrijas ieskatā, tas ļaujot cenas padarīt konkurētspējīgākas.

Ar budžetu saistītos likumprojektus valdība turpinās izskatīt ceturtdien. Pēcāk gala lēmums par visām valsts budžetu pavadošajām likumu izmaiņām būs jāsaka Saeimai.