Tiešsaistē bez maksas no aprīļa beigām būs iespēja ikvienam mācīties latgaliešu rakstu valodu. Kopumā tās būs astoņas nodarbības. Apmācības organizē biedrība „LgSC” sadarbībā ar latgaliešu kultūras ziņu portālu lakuga.lv. Savukārt maija sākumā Valodu mājā būs iespēja apmeklēt nodarbības, lai mācītos runāt latgaliski. Gan latgaliešu rakstu valodas, gan runas nodarbības vadīs viena no zinošajām latgaliešu rakstu valodas speciālistēm Māra Mortuzāne –Muravska.

Mārai Mortuzānei–Muravskai latgaliskās saknes nāk no tēva puses. Māra ir dzimusi un augusi Rēzeknē. Ģimenē ar Māru gan latgaliski nerunāja, lai gan pieaugušie savā starpā runāja latgaliski, taču ar bērniem latviski, uzskatot, kā tā viņiem izaugot būs vieglāk. Tomēr Mārai,

dzirdot latgaliešu valodu, tā dabiski kļuva par daļu no viņas identitātes.

„Mans tētis, viņa vecāki, viss tas kuplais radu pulks ir latgalieši. Un nedaudz vēlāk, kad vecmāmiņa bija mirusi, bet vectēvs bija dzīvs, mēs ar viņu sākām pamazām bijām pārgājuši runāt latgaliski. Un man kaimiņos bija tante, ar kuru mēs runājām latgaliski.”

Māra Mortuzāne-Muravska ir valodniece. Darbs saistīts ar tulkošanu un rediģēšanu, paralēli tam darbojas arī ar latgaliešu valodu, organizējot kursus, rediģējot latgaliešu tekstus. Jāatzīst, vien retais valodas lietotājs māk pareizi latgaliski rakstīt, jo latgaliešu valoda skolās nav mācīta. Māra Mortuzāne-Muravska to apguvusi entuziasma vadīta.

„Lielākoties tā bija pašmācība, ņemot rokās latgaliešu valodas rakstu valodas nosacījumus, ejot cauri visam, uzdodot ļoti daudz jautājumus arī profesorei Lidijai Leikumai, kas bija mana latgaliešu valodas skolotāja, jo no viņas es esmu ļoti daudz mācījusies, kā ir pareizi rakstīt, kaut kādā mērā universitātes Sibīrijas ekspedīcijas, cilvēks jau mācās darot.  Taisnības labad arī jāsaka, ka man tas diezgan viegli padodas. Laikam tas ir mans lauciņš  - valodniecība, es tās sakarības redzu, man nevajag pusstundu sēdēt pie viena likuma, lai izkostu, kurās situācijās tas darbojas un kurās nē.”

Mākot rakstīt, ir vēlme to iemācīt arī citiem,

jo Mārai apmācības ir kas vairāk par darbu vien. Mācīt latgaliešu rakstu valodu, tā ir kā misija, jo skolās šobrīd tas nav kā obligāts mācību priekšmets, ja Latgales skolās to māca, tas ir kā pašiniciatīva, tomēr valodas lietotājiem ir jāprot arī pareizi rakstīt.

„Jo reizēm ir ļoti žēl skatīties, cik ļoti latgaliešu rakstu valodā netiek ievērotas elementāras gramatikas normas. Piemēram, latviešu valodā mēs vārdu pirts rakstām ar -ts, un kad es palūdzu cilvēkam, kas runā latgaliski, uzrakstīt šo vārdu latgaliski, kas ir pierts, tas cilvēks uzrakstīja galā ar -c, tas ir tas pats, kas mēs latviski rakstītu pirts ar -c galā.”

Kā uzsver Māra, latgaliešu valoda ir pelnījusi, lai tiktu ievērotas gramatikas normas un likumi, kas atbilstu 2007.gadā pieņemtajiem Valsts valodas centra „Latgaliešu rakstības nosacījumiem”.

Un vienota latgaliešu rakstu valoda ir ceļš arī uz valodas saglabāšanu. Tas gan neattiecas uz runāto valodu, piebilst valodniece, runājot ir veicināms, lai katrs runā savā izloksnē, lai nezustu daudzveidība.

Apgūt rakstu valodu ir viens no valodas saglabāšanas izaicinājumiem, otrs, tā ir latviešu valodas ietekme, proti, latviešu vārdus pielāgojot latgaliešu fonētiskajai sistēmai, tādā veidā latgaliešu valoda zaudē vārdus, kas lietoti jau sen.

„Piemēram, apļeik, kas ir apkārt, latgalieši mēdz teikt apkourt vai īt uz sātu, saka īt uz muojām, tādi, kas tiešām seni latgaliešu vārdi, kas Latgalē ir lietoti, bet latviešu valodas ietekmē ir paņemts latviešu valodas vārds pārcelts latgaliešu valodas fonētiskajā sistēmā, ko latgalieši to savā vidē sauc par trešo izloksni, kas ir ne latviešu, ne latgaliešu valoda vairs.”

Māras ģimene ir bilingvāla, ģimenē pamatvalodas ir latviešu un lietuviešu, taču arī latgaliešu valoda ir līdzās, vecākais dēls, kuram ir septiņi gadi, pats lūdz mammai, lai viņa ar viņu vairāk sarunājas latgaliski. Jāpiebilst, ka valodnieces Māras Mortuzānes–Muravskas vadītie bezmaksas latgaliešu valodas kursi tiešsaistē ikvienam interesentam sāksies 26.aprīlī un ik nedēļu turpināsies kā pavasarī, tā vēlāk rudenī.