Pārmaiņas speciālās izglītības jomā notiek ļoti gausi. Par to satraukta Valsts kontrole (VK), kura jau pirms vairāk nekā 3 gadiem veica revīziju šajā jomā, piedāvājot iespējamos uzlabojumus. Tomēr līdz šim ir bijušas tikai nebeidzamas diskusijas un darba grupas, un gandrīz nekāda virzība nav notikusi. Tāpēc šobrīd revīzijas iestāde vērsusies atbildīgajā Saeimas komisijā, mudinot tai uzņemties koordinējošo lomu. Atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kritikai nepiekrīt, uzsverot, ka tiek darīts ļoti daudz.

Veicot revīziju, Valsts kontrole sniedza Izglītības un zinātnes ministrijai 17 ieteikumus, lai bērni ar speciālām vajadzībām laikus saņemtu nepieciešamo atbalstu un būtu nodrošināta atbalsta pakalpojumu pēctecība, tiktu ierobežota izglītības iestāžu internātu darbība un paplašināts profesionālās pamatizglītības programmu klāsts. Daļa no ieteikumiem ir ieviešami sadarbībā ar Labklājības ministriju.

Tiesa, šobrīd valsts revidentu ieskatā rezultātu nav gandrīz nekādu un līdz šim bijušas nebeidzamas diskusijas un darba grupas.

Valsts padomes locekle Maija Āboliņa skaidro, ka sniegtie ieteikumi nav saistoši, tie ir ieteikumi ar ieteikuma raksturu. Taču tas, ka šo gadu laikā ir bijusi gausa rīcība, parāda vien to, ka politikas lēmumu pieņēmējiem šī nav prioritāte. Lai gan revīzijas publiskošanas laikā atbalsts un apņemšanās ieteikumus īstenot tika pausts.

Izglītības un zinātnes ministrija Valsts kontroles kritikai gan nepiekrīt. Ministrijas pārstāve Olga Ozola norāda, ka lielākā daļa ieteikumu ir īstenoti, bet atlikušie ir saistīti cits ar citu un prasa lielus līdzekļus – finansiālus, cilvēkresursus un laiku, tāpēc pagaidām tie nav īstenoti.