Sabiedrisko mediju balvai “Kilograms kultūras” šajā pusgadā ir pievienota jauna kategorija “Mana kultūrvieta”, ikviens, aizpildot pieteikuma anketu, var pieteikt savu iecienītāko kultūrvietu. Žūrija izvērtēs visas pieteiktās vietas, fināla balsojumam izvirzot četras, un tieši skatītāju balsojums noteiks interesantāko no tām. Viena no pieteiktajām kultūrvietām ir arī Varakļānu muižas pils. Šis gads pilij ir bijis notikumiem bagāts, atvērta jauna ekspozīcija un pilij nomainīts jumts.

Varakļānu muižas pils atrodas vien pārsimts metrus no autoceļa A12, nogriežoties virzienā uz pili, starp kokiem jau labāk pamanāma pils, tā ir balta ar sarkanu dakstiņu jumtu, gareniska celtne, kas ir 18.gadsimta mantojums no grāfa Mihaela Borha, pēc kura pasūtījuma pili cēla un projektēja itāļu arhitekts Vinčenco Macotti. Šobrīd pilī ir izveidots Varakļānu Novada muzejs un Tūrisma informācijas centrs. Brīdī, kad ierodos pilī, muzeja vadītāja Terese Korsaka vada ekskursiju. Tai dienā tā jau ir otrā. Terese Korsaka aicina doties uz otro stāvu.

Šogad apmeklētājiem pieejama jaunā pastāvīgā ekspozīcija “Senās godības atspulgs laikmetu griežos”. Ekspozīcija sadalīta vairākās daļās, iepazīstinot ar Varakļānu novada vēsturi, kultūras mantojumu, ievērojamām Varakļānu personībām un, protams, grāfiem Borhiem. Pilij šogad ir nomainīts jumta segums  un notikusi arī pils izpēte,  no jauna atklājot unikālus 18.gadsimta sienu gleznojumus. Terese Korsaka, vedot cauri pils telpām, kuru sienas šobrīd klāj biezs krāsojums atzīst, ka Varakļānu pils ir bijusi ļoti grezna.

“Mūsu Varakļānu pils ir bijusi burvīgi apgleznota, šajā telpā iespējams ir bijusi paša grāfa darbistaba un šajā telpā, kura turpinās vēl aiz starpsienas, iespējams, ir bijusi  bibliotēka, par to liecina arī šie sienu gleznojumi otrā pusē”, stāsta Terese Korsaka.

Terese atzīst, ka lielākais sapnis ir restaurēt vienu pils telpu, lai būtu pilnībā redzama Borhu mantojuma greznība, tomēr tam ir nepieciešami lieli finanšu līdzekļi, un šobrīd konkrētu plānu par šādiem darbiem nav.

“Te mums ir saglabājušās vecās koka kāpnes, tādas ir šajā pils galā un otrajā. Tās nečīkst, lai gan pa šīm kāpnēm  ir diezgan daudz staigāts, un mēs joprojām staigājam, un arī šeit redzami sienu gleznojumi tādi panelīšu veidā. Un šeit ir mūsu lielā, skaistā svinību zāle”.

Pilī notiek dažādi kultūras pasākumi, nepārtraukti ir apskatāmas dažādas mainīgās ekspozīcijas, notiek arī dažādas izglītojošās programmas, piemēram, vides izpētes programma skolēniem dodoties pa grāfa Borha takām Varakļānos.

“Mēs bērnus iepazīstinām ar skaisto kultūras mantojumu, ejam pagrabos, meklējam Borha noslēptos ieročus, meklējam mantu, tad mēs ar skrejriteņiem dodamies uz pilsētu ceļojumā, braucam pa sakrālajām celtnēm, rādām tur guļ mūsu grāfs Borhs, viņš tur ir apbedīts, te ir viņa celtnes, rādām šo te pilsētas centru,  tad mēs dodamies ar skrejriteņiem atpakaļ uz pili, tad mēs šķērsojam upi un dauzāmies pa parku, esam tik tālu piekusuši, ka trīs ar pusi stundas ir pagājušas, tad mēs sēžam pie ugunskura un ēdam pusdienas, un klausāmies teikas”.

Terese atzīst, ka ir priecīgi par katru ciemiņu, kurš, ieplānojot savā tūrisma maršrutā vai nejauši braucot garām un pamanot pili, dodas to apciemot.  Šajā vasarā Varakļānu pils bija arī viena no vietām, kur tika uzņemtas epizodes Viestura Kairiša jaunajai filmai “Pilsēta pie upes”.