Rēzeknes novada Vērēmu pagasta tautas nama vajadzībām ir tapusi 20.gadsimta sākuma pilsētnieku stila tērpu kolekcija, kas sastāv no desmit sieviešu un astoņiem vīriešu tērpiem. Kolekciju veidoja modes dizainere Velga Krukovska. 

Modes dizainere Velga Krukovska rāda izveidoto tērpu kolekciju, kurā vērojamas 20.gadsimta sākuma pilsētnieku modes tendences. Pirms tērpu veidošanas teju pusgads bija nepieciešams, lai apzinātu tā laika stila iezīmes. Kā stāsta Velga, vīriešu mode tolaik un tagad ir mainījusies vien nedaudz.

“Varbūt laika gaitā ir mainījušies bikšu platumi, bet kopumā kostīms, kā radies tajā laikā, tā viņš joprojām tāds ir”, stāsta modes dizainere Velga Krukovska. 

Meklējot galvenos modes pamatelementus, Velga pētīja gan kādu apģērbu tanī laikā nēsāja pie mums, gan Eiropā. Tolaik daudz bija dekoratīvu elementu kā mežģīnes, lentas, volāni, ar ko mūsdienu modē vairs neaizraujas tik daudz. Kā vīriešiem, tā sievietēm modē bija žaketes ar pagarināto aizmuguri. Sievietēm modē bija garie svārki, jāteic, tas garajiem tērpiem bija pēdējais posms. Tanī laikā obligāts tērpa aksesuārs gan vīriešiem, gan sievietēm bija cepure.

“Sievietes lika sev uz cepurēm veselus putnu izbāzeņus, bet, tad aizliedza putnus cepuru rotāšanai, saprata, ka pasaule var palikt bez putniem, uz cepurēm palika putnu spalvas, puķes, greznas bija”.

Ar cepurēm Velga strādāja pirmo reizi gan par pamatu ņemot jau kādreiz lietotas, gan tās izgatavojot no jauna. Materiāliem, piemēram, izmantojot galda apaļos paliktņus. Jāteic, cepure kopējam tērpa tēlam un tā valkātājam sniedz īpašu sajūtu. 

“Ar cepuri, kā punkts uz i uzlikts. Cepuri uzvelc kā aizsardzība, kā dekoratīvs elements, kas pastiprina tēlu”.

Lai gan šajā kolekcijā bija nepieciešams šūt tērpus arī no jauna, tomēr Velga iespēju robežās no modes izgājušiem, vai vairs nelietojamiem apģērbiem deva otru elpu, tos pārveidojot atbilstoši  20.gadsimta sākuma modes tendencēm. Tērpu kolekcijas izveidošana bija biedrības “Lobs lobam” ideja. Tērpi dažādos vidējā paaudzes deju kolektīva “Kūzuls” vizuālo izskatu un arī deju repertuāru.

“Gribējās papildināt kolektīva tērpu klāstu, tas bija viens no tiem galvenajiem argumentiem, bet viens no aspektiem, kāpēc šādā veidā un šādā stilā. Tautas tērps ir skaisti, bet, ja mēs ņemam vērā, vēsturiskās tendences, tautu tērps līdz 19.gadsimta beigām vairs neeksistēja, un visiem bija šī pilsētnieku mode. Ja mēs skatāmies to laiku, no kura iet pirmie deju pieraksti, viņi ir no šī gadsimtu mijas laika, un mums gribējās sajust šī laikmeta garšu”, stāsta biedrības “Lobs lobam” valdes locekle Ilga Smane.

Atbilstoši tērpu noskaņai, deju kolektīvam top jauns repertuārs. Šajos tērpos var dejot, piemēram, kadriļas. Tāpat Ilga atzīst, ka tērpi iepriecina tā nēsātāju un ir piemēroti, lai organizētu fotosesijas. . Iespējams, ar laiku Vērēmu pagasta tautas namā būs pieejama arī šāda iespēja, par to tiekot domāts.