Cepures kādreiz bija neatņemama vīriešu tērpa sastāvdaļa un galvas rota. Bija laiki, kad bez cepures vīrietis pat nav gājis ārā no mājām. Cepure bija gan vīrieša statusa noteicēja, gan norādīja uz profesiju un tā bija arī neatņemama sastāvdaļa, veicot ikdienas darbus- strādājot tīrumā vai pļavā vai dodoties uz baznīcu. Šī izstāde, kurā ir aplūkojamas vairāk nekā 30 vīriešu cepures un šalles, kā stāsta Vaboles pagasta kultūras nama vadītāja Vija Pabērze, veidota no pašu Vaboles pagasta iedzīvotāju garderobēs atrastajiem krājumiem. Te skatāmas visu sezonu cepures un šalles, ko valkāja tieši Vaboles apkaimes vīriešu kārtas cilvēki pagājušā gadsimta 60.- 90.gados. 

Izstāde “Vīriešu cepures un šalles” Vaboles kultūras nama skatlogos ir sava veida atbilde uz pērnajā gadā rīkoto  Vaboles sieviešu kārtas galvassegu izstādi, arī kultūras nama skatlogos, stāsta izstādes iniciatore, Vaboles pagasta kultūras nama vadītāja Vija Pabērze:

“Pagājušajā gadā bija sieviešu skareņas, opluota lakateņi.

Opluots tas ir tad, kad iet uz baznīcu, tie ir noteikti katoļu svētki, tad cilvēki iet uz tiem oplotiem, tā bija tāda satikšanās, sevis atradīšana. Uz to laiku visiem gribējāskaut ko jaunu, skaistu, vai tur lakatiņu, vai somiņu kā aksesuāru. Šogad tā pandēmija vēl turpinās, iespējas apmeklēt izstādes nav, tad nu mēs atjaunojām izstādes foajē logos un izdomājām, kāpēc tad nepamēģināt  vīriešu cepures.”

Vīriešiem no šādiem aksesuāriem lielākoties bijušas cepures un šalles. Tās tad no vaboliešu māju skapjiem un lādēm arī izdevies uz izstādi savākt, protams, zināmu iemeslu dēļ, ne tik kuplā skaitā kā sieviešu aksesuārus. Sievietēm to vienmēr vairāk, un glabā tos arī ilgāk, smejas Vija Pabērze, rādīdama jau no vīriešugarderobēm savāktos eksemplārus.

“Vīriešu cepures ir vairāk nekā 30, šalles pāri par 10.

Cepures ir gan hūtes, gan ziemas kažokādas cepures, vasaras naģenes, gan arī ir viena salmu cepure.Šalles ir gan no zīda, gan vilnas un austās, un arī trikotāžas, kas 70. gados bija ļoti moderni. Katram sava gaume bija, pie sava tērpa šalles bija pieskaņotas, spilgtu toņu nav, vairāk ieturēti toņi, latviski. Un visas šīs šalles un cepures valkājuši vabolieši pagājušā gadsimta 60.-90.gados.”

Vabolieši mēģinājuši sekot modei, par ko liecina arī ievāktāsvaboliešu to laiku fotogrāfijas. To vidū arī no pašas Vijas Pabērzes foto albumiem.

“Vīrieši bija tādi solīdi, redziet, te ir 1953. gads, kā vīrieši izskatās- mājās šūts mētelis, hūte un šallīte zīda balta ar punktiņiem izšūta.”

Par cepures nozīmi vīriešu galvā zina stāstīt, pēc savas ģimenes pieredzes, arī pati Vaboles pagasta pārvaldes vadītāja Aina Pabērza, priecājoties par vaboliešu aktivitāti izstādes veidošanā.

“Viss nāk no mūsu iedzīvotāju  krājumiem. Ja neatrod  kādu vecu cepuri, tad toties atrod fotogrāfijas ar vecām cepurēm. Un, runājot tieši par vīriešu cepurēm, tad laikam ir tā, ka tagad tas varbūt  nav tik aktuāli.

Bet vismaz tie, kas dzimuši pagājušā  gadsimta 30.- 40.- 50. gados, viņiem ir tā, ka viņi nevar iziet no mājas bez cepures.

Tas ir kā sievietēm,kad mēs nevaram iziet no mājas neuzkrāsojušās, jo liekas, ka neesam apģērbušās. Tad vīrietim, kā esmu novērojusi arī manam tētim, kuram ir 90 gadi, viņš jebkurā gadījumā – vai lietus līst vai saule spīd, vienalga cepurei ir jābūt galvā. Un, ja brauc uz pilsētu, tad jābūt galvā goda cepurei. Bez cepures nekur! "

"Tas, kas atrasts un savākts, un atnests uz izstādi jau ļauj iezīmēt vabolieša vīrieša tēlu un ne tikai, arī viņa nodarbi un to, kas tad konkrētajā laikā ir bijis modē," stāsta Aina Pabērza.

“Pirmajos Ulmaņlaikos bija platmales ar platākām malām, tad 50.- 60.gados jau bija populārākas platmales ar šaurākām malām.

Ļoti populāras bija dažāda veida formas cepures, jo bija gan armijnieki, gan aizsargi, gan arī mežsargiem bija formas cepures. Jā, var teikt, ka vīriešu cepure atspoguļo laikmetu, kurā tas vīrietis ir dzīvojis un arī pašu Vaboli laikmetu griežos. Arī tā var teikt.”

Vaboli laikmeta griežos caur vīriešu cepuru un šaļļu izstādi caur kultūras nama foajē skatlogiem varēs iepazīt līdz šī mēneša beigām. Tad sekos opluota jeb goda sieviešu rokassomiņu izstāde.