Latvijas Radio lietotnes logo


Māju siltināšanas projekti kļūst dārgāki, kas būtiski samazina ieguvumus no šādiem pasākumiem. Bet valsts atbalsta apjoms paliek salīdzinoši zems, secina Valsts kontrole (VK) starpziņojumā, ko publiskoja šodien, 9. decembrī.

VK vērtēja, vai esošie atbalsta mehānismi veicina daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes celšanu. Tikmēr lielāka daļa no Latvijas dzīvojamo māju fonda ir ar zemo siltumefektivitāti. Bet lielākajā pilsētā – Rīgā – siltināšanas projekti vidēji ir uz pusi dārgāki, nekā valstī. 

Ziņojums, kuru Valsts kontrole prezentēja, vēl nav pilnīgs, un nākamajā gadā būs pieejama arī atskaite par pilno revīziju siltināšanas un energoefektivitātes jautājumos. Bet jau šobrīd skaidrs, ka cilvēki, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kuras nav renovētas, gadā tērē kopā ap 400 000 000 eiro apkurei. Valstī ir ap 40 000 daudzdzīvokļu mājas, no kurām ap 26 000 ir nepieciešama renovācija. Un tikai 4% no visām ēkām jau ir atjaunotas, saka Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš. Viņš saka, ka šis process valstī joprojām ir sarežģīts.