Sācies sēņu un ogu laiks, kā drošāk doties mežā, kukaiņu nesadzeltam un kā no augiem pagatavot fermentētās tējas, un ko tas īsti nozīmē - augu fermentēšana, Latgalē sākusi skaidrot biedrība „Zaļā krūze”.

Tēju stāstus, ar tējas baudīšanu un augu izzināšanas iespējām biedrība „Zaļā krūze” uzsāka, jo, kā stāsta biedrības pārstāve, bioloģe un dabas pētniece Jolanta Bāra, šī ir tā joma, kas pašus interesē un kādam lieti noder ikdienā.

“Mūs interesē visi dabā iespējamie savācamie augi, dabas spēki, ko mēs varam izmantot savai veselībai, ilgmūžībai, priecīgai un lētākai dzīvošanai.”

Protams, ka zināšanām jābūt, ja dzīvnieki paši intuitīvi jūt, kas no dabas pasaules - kāda no zālītēm ir nepieciešama, tad cilvēkam jābūt informētam, un arī gudram, kā vislabāk šo zālīti izmantot, piemēram, jau sākotnēji, ejot mežā, lai vāktu augus un arī sēnes un ogas vai vienkārši, lai komfortabli atpūstos dabā.

Vībotne ir ļoti labs augs, ne tikai kuņģim, bet ja to saberž, tad tā atbaida mežā kukaiņus.

Viena no biedrības „Zaļā krūze” darbības jomām, kā stāsta tēju meistare Vineta Era, ir stāstīt par tēju sagatavi un pielietot pie mums māju virtuvēs retāk izmantojumu, taču pasaulē labi zināmu tējas fermentēšanas metodi.

“Tas nozīmē, ka auga lapas pēc ievākšanas vajag samalt gaļas mašīnā, saberzt, samīcīt, līdz izdalās sula, tad 6-8 stundas paturēt zem mitra dvieļa un tad ātri izžāvēt.”

Patiesībā jau tējas fermentēt var pavisam vienkārši, savu pārbaudītu metodi atklāj Jolanta Bāra.

“Fermentēšanā tas nozīmē paturēt augu diezgan augstā temperatūrā, un mans fermentators ir mana automašīnā, kurā darba laikā burciņā nostāv augi, un tad es tos izžāvēju.”

Tradicionāli žāvēta vai fermentēta tēja ir katra gaumes un sajūtu lieta, bet ko der izmēģināt, iesaka„ Zaļās krūzes” tējas meistares, atgādinot, ka pie jebkuras tējas sagataves, to lietošanā ir jāievēro mērenība - vienu tēju pēc laika mijot ar citu, un apzinoties, ka katrai zālītei, tāpat kā tējai ir sava spēcinošā iedarbība.