Vai jūras zemūdens kabeļi kļuvuši par jaunu apdraudējumu Baltijas drošībai? Divu zemūdens kabeļu bojājumi šonedēļ ir aktualizējuši jautājumu par Baltijas valstu infrastruktūras drošību zem ūdens. Lai gan jomas eksperti uzsver, ka tehnoloģiskie riski pastāv, Latvija, tāpat kā citas Eiropas valstis, ir labi sagatavota šādu situāciju risināšanai. Arī amatpersonas norāda, ka situāciju Baltijas jūrā regulāri uzrauga.

Baltijas jūrā šonedēļ sabojāti divi zemūdens kabeļi – viens, kas savieno Lietuvu un Zviedriju, un otrs, kas savieno Somiju un Vāciju. Zviedrija sakaru kabeļu bojāšanu izmeklē kā iespējamu sabotāžu. Savukārt Lietuva ierosinājusi pirmstiesas izmeklēšanu par terorismu.

Notikušais pārrunāts arī Latvijas Nacionālās drošības padomes sēdē. Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris aģentūrai LETA norāda, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki pastiprinājuši monitoringu Latvijas sakaru infrastruktūrai un veic informācijas apmaiņu ar sabiedrotajiem par drošības situāciju Baltijas jūrā.

Kā intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” atzīst bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš, Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā.

Kažociņš gan norāda, ka Krievijas tradicionāls militārs uzbrukums NATO, tostarp Baltijas valstīm, tuvākajos gados nebūs iespējams. Taču hibrīdkara veidā, viņaprāt, Latvija ir ievainojama, īpaši enerģētikas virzienā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība) norāda, ka Baltijas jūras drošību uzrauga. Viņš nepiekrīt, ka Baltijas valstis ir visievainojamākās, jo tas skar visu Eiropu. Tomēr ministrs atzīst, ka drošību jāuzlabo, piemēram, veidojot vairākus neatkarīgus zemūdens kabeļu savienojumus, kā to jau dara Igaunija. Tas novērstu atkarību no viena kabeļa un nodrošinātu stabilu darbību arī problēmu gadījumos.