Par drošību Ziemeļeiropā un Baltijas jūrā. Decembra sākumā Apvienotie reaģēšanas spēki no desmit valstīm uz Baltijas jūru nosūtīs 20 karakuģu nolūkā tur aizsargāt kritiski svarīgo infrastruktūru pēc gāzes cauruļvadu noplūdēm. To kā praktisku un simbolisku soli uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds no „Progresīvajiem”, savukārt Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis no „Apvienotā saraksta” uzsver ātro reakciju un arī kopīgās militārās mācības.

Apvienotajos reaģēšanas spēkos darbojas 10 valstis rūpēs par drošību Ziemeļeiropā. Organizāciju izveidoja pēc Lielbritānijas iniciatīvas 2015. gadā pēc Lielbritānijas ierosinājuma. Piedalās arī Dānija, Zviedrija, Norvēģija, Somija, Latvija, Lietuva, Igaunija, kā arī Nīderlande un Islande. Valstu grupas izveides laikā aizsardzības ministrs bija tagadējais Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis no „Apvienotā saraksta”. Viņš uzsver kopīgu tehnikas un militāro apmācību lomu. Tas ļauj ātri rīkoties dažādās reģiona drošības situācijās.

Arī pērnvasar Apvienotie reaģēšanas spēki organizēja kopīgas mācības. Toreiz notika militārs vingrinājums Baltijas jūrā ar jūrniecības elementu, pretgaisa aizsardzības un praktiskās šaušanas treniņiem. Taču šoreiz ir pirmā reize, kad Apvienotie reaģēšanas spēki kuģu patruļas organizē, izmantojot "atbildes variantu” vai no angļu valodas – „response option” pēc kāda konkrēta notikuma. Šo soli lika spert Somijas un Igaunijas gāzes vada „Balticconnector” sabojāšana oktobra sākumā. Šī desmit valstu kopīgo patruļu rīkošana Baltijas jūrā papildina katras valsts individuālos soļus un NATO dienas kārtību, uzsver Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds no „Progresīvajiem”.

To, cik speciālistu vai kuģu no Latvijas flotes dosies šajā misijā, ministrs atturas nosaukt. Taču zināms, ka Baltijas jūrā un Atlantijas okeāna ziemeļos dosies kopumā ap 20 karakuģu.