Kā pasargāt medijus no tiesvedības, kuras nolūks ir nevis noskaidrot patiesību un nodrošināt taisnīgumu, bet gan vājināt plašsaziņas līdzekļus un aizbāzt žurnālistiem muti? Apmēram tā varētu formulēt tematu, kuram veltītu semināru un diskusiju šodien rīkoja Latvijas Mediju ētikas padome. Juristi, kuri aizstāvējuši žurnālistus tamlīdzīgos tiesas procesos, saredz draudīgu tendenci: šādu ļaunprātīgu prasību esot arvien vairāk, un žurnālisti pret tā dēvēto stratēģisko tiesvedību esot nepietiekami aizsargāti.

Nupat no diskusijas atgriezusies kolēģe Zane Eniņa, kura arī pašai nācies stāties tiesas priekšā saistībā ar savu profesionālo darbību.

Kāds jurists, kurš bija arī pašvaldības deputāts, bija mani iesūdzējis tiesā par goda un cieņas aizskaršanu; šo lietu izskatīja visās instancēs un galu galā prasību atzina par nepamatotu. Nevaru apgalvot, ka tā bija stratēģiskā tiesvedība, tomēr tajā ir saskatāmas vairākas šādu procesu pazīmes, kuras tika uzskaitītas Latvijas Mediju ētikas padomes rīkotajā seminārā: prasība bija vērsta tieši pret mani kā žurnālisti, kaut gan atsevišķa prasība bija arī pret laikrakstu, kurā tolaik strādāju, tika prasīta liela atlīdzība un tiesvedība bija ļoti ilga, vairāku gadu garumā. Diskusijā žurnāla „IR”galvenā redaktore Nellija Ločmele pauda pārliecību, ka visas piecas izdevuma vēsturē notikušās tiesvedības bijušas šāda veida prasības, un arī portāla „TVNET”galvenais redaktors Toms Ostrovskis uzskaitīja gadījumus, kad viņa pārstāvētais plašsaziņas līdzeklis iesūdzēts tiesā tiesāšanās pēc.

Diskusijā vairakkārt tika pieminēts arī nesenais gadījums ar ārstu, kuru iesūdzēja tiesā elektronisko cigarešu ražotājs, jo ārsts publiski bija paudis, ka šīs cigaretes ir kaitīgas. Te gan nav runa par medijiem, bet stratēģiskās tiesvedības var tikt vērstas arī pret dažādām nevalstiskām organizācijām vai vienkārši sabiedriski aktīviem cilvēkiem – pamatā ar nolūku tos apklusināt vai izraisīt šaubas par viņu teikto.

Runājot par to, kā medijus no tā pasargāt, Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde no Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupas pastāstīja, ka tapis direktīva projekts, kas, ieviešot attiecīgas normas nacionālajās likumdošanas, medijus pasargātu no šāda veida tiesvedības, taču tikai gadījumos, kad tiesvedība ir pārrobežu rakstura, proti, ja žurnālists iesūdzēts tiesā citā valstī, kurā pastāvošā likumdošana prasītājam varētu būt labvēlīgāka, jo tur vārda brīvība tiek mazāk respektēta. 

To, ka Latvijā attiecīgs likumu regulējums mediju aizsardzībai būtu nepieciešams, apstiprināja tiesību zinātņu doktore, zvērināta advokāte Viktorija Jarkina, kura bijusi mediju advokāte dažādās tiesu lietās kopš 2008.gada. Viņa novērojusi dažādas tendences, kas šo nepieciešamību apstiprina.