Raidījumā šoreiz par biatlona pagātni un nākotni Latvijā. Intervijas ar šobrīd diskvalificēto pašmāju biatlona neapšaubāmi labāko pārstāvi Andreju Rastorgujevu un Latvijas Biatlona federācijas valdes locekli Gundaru Upenieku.

Šīs nedēļas īsais sporta notikumu apskats:

  • Turpinās Dakāras rallijs, kurā startē Latvijas stūrmanis Didzis Zariņš, stūrmanis lietuvieša Antana Jukneviča ekipāžā, joprojām viduvēji rezultāti “Kreda” komandai
  • Riks Kristens Rozītis netiek uz Pekinu un paziņo par kamaniņbraucēja karjeras beigām
  • “Nedēļas cirka izrāde” turpinās – Novāks Džokovičs tiesā tiek attaisnots, itkā drīkst spēlēt Australian Open, bet atklājas, ka samelojies, aizpildot ieceļošanas dokumentus, kā arī decembrī, kad saslimis ar Covid-19, viesojies pie bērniem kādā pasākumā, viņa vīzu atkal anulē
  • Mairis Briedis turpina “izaicināt” tīmekļa vietnes „YouTube” satura veidotāju Džeiku Polu, kurš sevi pasludinājis par bokseri, šoreiz Mairim uztetovējot viņa vārdu uz kājas

Rubrikā “Kas lācītim vēderā?” Reinis šoreiz devās uz Priekuļiem, lai jauno sportistu treniņa laikā izzinātu biatlona nianses.

Rubrikā „Vēstures stūrītis” par biatlona pirmssākumiem Latvijā

20. gs. 20. gados sacensības, kurās slēpošana bija apvienota ar šaušanu, sāka rīkot daudzu valstu armijās. Latvijā pirmo reizi šādas sacensības norisinājās 1928. gadā; 12.03.1933. Rīgā notika pirmās Latvijas meistarsacīkstes slēpošanā ar šaušanu, kurās 19 komandu konkurencē uzvarēja 6. Rīgas kājnieku pulks. Līdzīgas sacensības rīkotas Cēsīs, Madonā, Valmierā un Daugavpilī.

Šajā laikā sacensību norise ievērojami atšķīrās no mūsdienu biatlona, piemēram, nereti slēpošanā un šaušanā sacensības notika atsevišķi. Populārāki bija patruļu slēpojumi, kuros četru vīru komandai ar šautenēm bija jāveic soda aplis, ja kāds no dalībniekiem veica neprecīzu šāvienu. Pēc Otrā pasaules kara tika veiktas būtiskas izmaiņas biatlona sacensību norisē, un 1960. gadā biatlons tika iekļauts olimpisko spēļu programmā.

Latvijā 1961. gadā Ērgļos par pirmo Latvijas čempionu 20 km biatlonā kļuva talsinieks Elmārs Špīss.

Par vienu no populārākajām disciplīnām kļuva 4x7,5 km stafete. Par pirmajiem Latvijas čempioniem biatlona stafetē kļuva Visvaldis Voins, Ilmārs Vilnis, Jānis Gulbis un Juris Kļaviņš.

Tikai 1993. gadā tika izveidota Starptautiskā Biatlona savienība (International Biathlon Union, IBU), kuras izstāšanās procedūra no UIPMB noslēdzās 1998. gadā.

70. gados Latvijā biatlonu attīstīja sporta biedrībās “Dinamo”, “Daugava”, “Vārpa” un ASK, kā arī Rīgas 1. un 5. bērnu un jaunatnes sporta skolā (BJSS), Cēsu, Talsu, Alūksnes, Madonas, Gulbenes un Daugavpils BJSS. Republikas līmeņa sacensībās Cēsu vai Gaiziņa apkaimē pieaugušo un junioru konkurencē nereti startēja vairāk nekā 50 dalībnieku. Latvijā un PSRS “Dinamo” sistēmā notika arī sacensības dienesta biatlonā, šaušanai izmantojot 9 mm automātisko pistoli. 80. gados biatlonam Latvijā pievērsās arī biedrība DOSAAF, aktīvi attīstot sieviešu biatlonu.

1983. gadā par pasaules junioru vicečempionu stafetē kļuva Ivars Silups, kurš 10 km sprintā finišēja 3. vietā. Par PSRS vicečempioni sprintā kļuva Dzintra Jakobsone. Dz. Jakobsone individuāli izcīnīja arī divas PSRS čempionāta bronzas medaļas. 1989. gadā par PSRS junioru čempioni kļuva Ieva Cēderštrēma.

Latvijai atgūstot neatkarību, 1992. gada olimpiskajās spēlēs Albērvilā treneru Jāņa Zupas un Vitālija Urbanoviča vadītā Latvijas komanda biatlona sacensībās bija visjaunākā, no kuras augstāko – 13. vietu sprintā izcīnīja Oļegs Maļuhins. 1994. gada spēlēs Lillehammerē komandas līderis ar 19. vietu 20 km bija Gundars Upenieks. Šajās spēlēs Latvija debitēja arī sieviešu konkurencē, I. Cēderštrēmai-Volfai 7,5 km sprintā izcīnot 28. vietu, bet 15 km – 30. vietu.

1998. gada olimpiskajās spēlēs Nagano Latvijas biatlonisti jau ieradās kā Eiropas meistarsacīkšu un pasaules kausa (PK) izcīņas posmu medaļu ieguvēji. Spēlēs Latvijas biatlonisti visās disciplīnās iekļuva labāko sešniekā. Līdz nākamajām spēlēm O. Maļuhins 1999. gadā izcīnīja pirmo uzvaru PK posmā sprintā, bet I. Bricis 2001. gada pasaules čempionātā ‒ bronzas medaļu 20 km distancē. Tomēr Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs Latvijas sportistu labākais rezultāts bija O. Maļuhina 30. vieta 12,5 km iedzīšanā.

Vēl vienu pasaules čempionāta bronzas medaļu I. Bricis izcīnīja 2005. gadā sprintā. 2006. gadā Turīnā viņš guva savu augstāko vietu olimpiskajās spēlēs, 12,5 km iedzīšanā finišējot ceturtais. Sievietēm 15 km distancē desmitā bija Madara Līduma. Olimpiskajās spēlēs 2010. gadā Vankūverā I. Bricis sprintā finišēja četrpadsmitais, kas bija Latvijas biatlonistu labākais rezultāts. 2006. un 2010. gada spēlēs Latvija startēja ar pilnu sieviešu komandu.

2014. gada olimpiskajām spēlēm Latvija pirmo reizi nekvalificējās ar pilnu komandu. Tomēr jaunais līderis Andrejs Rastorgujevs, kas vairākkārt bija iekļuvis labāko desmitniekā PK posmos, savās otrajās spēlēs sasniedza augstvērtīgo 9. vietu 12,5 km iedzīšanā.

Avots: enciklopēdija.lv