Jaunajā raidījumā Pieturvietas ieklausīsimies mūsu valodas nokrāsās, iepazīsim mazciemu dzīvi – pagātnes matojumu un šodienas realitāti, satiksim Latvijā dzīvojošās mazākumtautības. Pirmā pietura – Limbažu novada Pāles novadpētniecības muzejā, kur ieklasāmies Pāles izloksne un dzejā Svētciema izloksnē, kā arī  uzzinām, kā taisa brūno gaļu.

Pirmajā raidījumā, runa ir par izloksni. Vai varat pateikt, kur tā runā? Daudzi droši vien teiks, ka izklausās pēc kurzemniekiem, bet nē, arī  Vidzemes lībiešu pēcteči norauj vārdiem galotnes. Vai zinājāt, ka latviešu  valodā ir trīs dialekti? Tie lielie zari ir vidus dialekts, no kā veidojusies mūsu literārā valoda, tad ir augšzemnieku dialekts, kādā runā visā Latgalē un vēl Vidzemes Austrumu  un Dienvidaustrumu daļā, un lībiskais dialekts, kas piemīt Ziemeļkurzemes un Ziemeļvidzemes runājošiem. Un uz šiem zariem ir vairāki simti pazarīšu, proti. 512 izlokšņu. Tātad, lai iepazītu šo krāsaino valodas buķeti ir jādodas ceļojumā pa dzimto zemi un jātur ausis vaļā.

Pirmā pietura Limbažu novada Pāles pagasta centrā, kur uzklausām ne tikai vietējo, bet dzejas rindās arī kaimiņciema izloksni, iepazīstam Vidzemes lībiešu vēsturi un uzzinām, kā senāk dēvēja Pāli lībiešu valodā. Būs recepte brūnai gaļai.   

Pāles novadpētniecības muzejs ir vieta, kur var atrast informāciju par  Vidzemes lībiešu vēsturi, senām vietējām dzimtām un viņu pēctečiem, un tieši tāpēc arī te uz šī raidījuma ierakstu ir sapulcējušies vairāki vietējie iedzīvotāji. Tie ir Ansis Kārnups, Ausma Ozoliņa, Dace Kārnupe, Margita Kārnupe, Rasma Noriņa un Pāles novadpētniecības muzeja vadītāja Liene Noriņa- Šeikina

Tieši Rasma Noriņa ir tā, kas vairāk nekā divdesmit gadus ir pētījusi senās Metsepoles jeb Vidzemes līvu zemes vēsturi un tās iedzīvotāju dzimtas kokus, tāpēc arī viņai vaicāju par izloksnes atšķirībām starp Kurzemes un Vidzemes runājošajiem.

Turpinājumā par lībisko mantojumu Pālē stāsta skolotāja Margita Kārnupe, kurai vaicāju, ko nozīmē folkloras kopas „Malībieš”, kurā viņa piedalās, nosaukums.

Runājot par savu sakņu apzināšanos, Rasmas meita, Pāles novadpētniecības muzeja vadītāja Liene Noriņa-Šeikina ir optimistiski noskaņota, jo šai pusē jaunā paaudze ir ieinteresēta pētīt savu izcelsmi un lepoties ar lībiskajām saknēm.

Sarunā cits caur citu Ansis, Dace un Margita Kārnupi un Ausma Ozoliņa  uzteic Rasmas Noriņas veikumu, meklējot radus un palīdzot katram veidot dzimtas koku. Ja reiz teju katrs otrais Pālē ir radinieks, tad interesanti uzzināt, vai te ir arī kāds vienots dzimtas ēdiens. Nē, tāds tomēr neesot, katrā ģimenē savs gardums. Bet Ausma Ozoliņa un Dace Kārnupe labprāt padalās ar brūnās gaļas recepti.

Agrāk, kad kāva jēru, pāri palicis tikai kvieciens…

Bet brūno gaļu gatavo no subproduktiem.

Plaušas, aknas, mēli, nieres un mazliet pavēderes gaļas kārtīgi savāra un samaļ. Ļaut atdzist un sazelēt. Tā ir brūnā gaļa. Ļoti garšīgi!