„Malēnietim ir sava galva uz pleciem, tas nozīmē - viedoklis par visu, tāpēc viņš ir pārliecināts par savu taisnību, kaut mietu tēs uz pakauša - strīdā tiepsies vai mirdams." Tā rakstījusi dzimusi malēniete, literāte Māra Svīre.

Vairāk par malēniešiem uzzināsim, runājot Jaunlaicienes muižas muzejā ar Sandru Jankovsku, Vizmu Supi un Kristīni Kuropatkinu. Klausāmies arī Jaunlaicenes pagasta folkloras kopas "Putnis" izpildītās dziesmas, bet valodniece Dace Markus palīdz orientēties Malēnijas izloksnēs. Bez visa tā vēl skaidrojam, kā malēnieši spēlē "Punu" un gatavo profitroļus.

Vidzemes Ziemeļaustrumu teritorija, kur ietilpst Alūksnes novads, daļa no Gulbenes un Smiltenes novada ir oficiāli saukta par Malēniju pēc vēsturisko zemju likuma. Un šai pusē dzīvojošie ļaudis runā malēniešu izloksnē, kas atšķiras ar lielākām vai mazākām niansēm katrā ciemā. Šoreiz pietura ir Alūksnes novada Jaunlaicenes ciemā, lai aprunātos ar še dzīvojošām sievām: bijušo Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāju Sandru Jankovsku, tagadējo muzeja vadītāju Kristīni Kuropatkinu un Vizmu Supi, kuras lasīto fragmentu blakus Ziemera pagasta izloksnē dzirdējāt pašā sākumā.

Raidījumā arī neliels ieskats vispārējā malēniešu izloksnē. Par to stāsta  dzimusi malēniete, šīs izloksnes pētniece, valodniece  RTU Liepājas akadēmijas profesore, akadēmiķe  Dace Markus.

Pateicoties tam, ka jau vairākus gadus Jaunlaicene tiek rīkota gan malēniešu skoliņa, notiek vasaras nometnes, kur cilvēki māca un mācās runāt dzimtajās izloksnēs, malēniešu valoda vēl nav  grimusi aizmirstībā. Tieši tāpat kā Alūksnes novada populārais ēdiens – profitroļi un pēdējos gados daudzkārt ir pieaudzis vietējās spēles – "Puna" dalībnieku skaits.

 

Profitroļi top no plānās pankūku mīklas. To caur carduri (duršlaku) laiž verdošā eļļā un mazās pankūcijas jeb profitroļus ņem ar putu karoti ārā. Noliek, lai notekas liekā eļļa, un profitroļi ir gatavi. Tos parasti liek dārzeņu vai gaļas buljonā.

Bet "Puna" ir malēniešu izdomāta kāršu spēle, kurā piedalās četri, dalās komandās pa divi.