Kā augstās kredītu procentlikmes ietekmē nekustamo īpašumu tirgu Latvijā un kad tās varētu sākt kristies?

Pēdējās pāris nedēļas visi, kam ir kādi kredīti, nu neteikšu, ka gluži var uzelpot, bet iespējams, jūtas mazliet labāk, redzot, ka Eiropas Centrālā banka ir pārstājusi no sēdes uz sēdi paaugstināt procentlikmes. No ekspertiem izskan frāzes par to, ka pīķis ir sasniegts. Optimistiskākie jau sāk uzdot jautājumus – kad tad procentlikmes kritīs? Procentlikmju kāpums, to turēšana augstos līmeņos ir rūgtas zāles, bet bez tām labāk nebūtu, nekustamo īpašumu attīstītāja „Bonava” organizētā diskusijā saka Latvijas Bankas Monetārās politikas analīzes daļas vecākais ekonomists Erlands Krongorns.

Bet kā pati slimība, ko ārstē ar rūgtajām zālēm un arī, protams, pašas rūgtās zāles ietekmē nekustamo īpašumu nozari? Cenu kāpums ir bijis straujš un nekas neliecina, ka situācija tuvākajā laikā varētu būtiski mainīties, saka mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Kaspars Ekša.

Ja būvniecības cenas kāpj un īsti pamata cerēt uz kādu būtisku kritumu nav, tad pašu īpašumu, jauno dzīvokļu, cenas neaug tik strauji. Un, kombinācijā ar pieaugošajām kredītu izmaksām sarūk arī pieprasījums jeb cilvēku daudzums, kas to var atļauties, situāciju skaidro nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija "Colliers" Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa. Pēc viņas aprēķiniem – šobrīd būvniecībā ir par 30-40% mazāk dzīvokļu nekā pērn. 

To, ka līdzīgi rēķina arī attīstītāji, apliecina fakts, ka kopš pagājušā gada gandrīz nav reģistrēti attīstītāju veikti jaunu zemesgabalu iegādes darījumi, kuros varētu notikt jaunu projektu būvniecība, piebilst Vērdiņa. 

Loģika saka, ja situācija stabilizēsies, būs mierīgāki un prognozējamāki laiki, kredītu procentlikmes atgriezīsies veselīgos līmeņos, pieprasījums kāps, bet nebūs piedāvājuma un tas neizbēgami nozīmēs cenu kāpumu. Bet šobrīd, krītot pieprasījumam, saskaroties ar grūtībām pārdot sabūvēto, tirgū sāk parādīties arī dažādi īpašie piedāvājumi – piemēram, par jauno dzīvokli divus gadus nav jāmaksā komunālie maksājumi, virtuves iekārta un stāvvieta bonusā. Šādi, savā ziņā uz sava rēķina attīstītāji cenšas pārliecināt pircējus nebaidīties no augstajām procentlikmēm un vienlaikus tās kompensēt. Attīstītāja „Bonava” pārstāvis skaidro, cik daudz naudas par eirobor kāpumu pārmaksā viņu klienti. 

Šobrīd saprast, vai lēmums pirkt vai nepirkt nekustamo īpašumu ir prātīgs vai nē,  ir ļoti sarežģīti, teju tik pat neatbildam,  kā jautājums – kad kredītu procentlikmes kritīs? Uz to grūtības atbildēt ir arī Latvijas Bankas ekonomistam Erlandam Krongornam.