Šodien - par darbu - un vai šā brīža bezdarba rādītāji ir tādi, par kuriem jāapsveic valsts, vai tādi, par kuriem jāsit lielais trauksmes zvans. Pieskarsimies arī investoru tiesībām un ielūkosimies kādā no biržas uzņēmumiem.

Kovid krīze nav atstājusi būtisku iespaidu uz darba tirgu - tāds, no vienas puses, pārsteidzošs secinājums radās Latvijas bankas rīkotajā ekspertu diskusijā par darba tirgus nākotni pēc pandēmijas. Bet nu no otras puses - šur tur tomēr būtiskais iespaids ir.

Galvenais ietekmes virziens - tie, kam jau bija labi pirms krīzes, ne tikai nepalika sliktāk, bet pat palika labāk. Bet tie, kam ne visai labi klājās jau pirms krīzes - tas ir - bija mazāki ienākumi un zemāka kvalifikācija - Covid laiki visu padarīja vēl sarežģītāku.

"Mums atlaišanas visvcairāk skāra zemo algu saņēmējus. Saruka to darbinieku skaits, kas saņem 400, 1000 pat 2000. Bet auga trīs un vairāk tūkstoši eiro saņēmēji. Katrā uzņēmumā ir atsēgas darbinieki, pieprasījums pēc kuriem ir augsts.  Un tos pēc krīžes tik viegli atkal neatradīsi. Tāpēc ir viena sabiedrības grupa, kurai ļoti grūti atrast darbavietu par jebkādu algu un ir otra sabiedrības grupa, kas krīzi neizjūt un viņu ienākumi turpina pieaugt," skaidro Latvijas Bankas galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Līzīgas tendences privātpersonu finansēs saskata arī komercbankās. Nevienlīzība bija salīzinoši augsta jau pirms krīzes, saka Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste, norādot uz noguldījumiem.