Raidījumā Pievienotā vērtība par darba drošību un darba vides risku novērtēšanu - cik formāli vai ar praktisku jēgu tam pieejam Latvijā un vai pēdējos desmit gados šajā jomā esam progresējuši. 

Un arī ieskatāmies kādā jaunuzņēmumā - šoreiz darbības joma ir mūzika, vai precīzāk - tās mācīšana. 

Algu kāpums turpināsies, piesaistīt labus, kvalificētus darbiniekus ir sarežģīti - šīs frāzes dzirdam bieži jau vairākus gadus. Varētu domāt, ka tādā jomā, kā darba aizsardzība, darba vides risku novērtēšana un veselīgas darba vietas un vides radīšana ir neapturams progress, taču, diemžēl nekā - pēdējos desmit gadus ir stagnācija, liecina Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktora Ivara Vanadziņa pētījumi par darba riska novērtējuma esamību uzņēmumos.

Ņemot vērā pēdējos pandēmijas gadus, kuri iemācīja lietot dažādus digitālos rīkus, tas mainīja daudzu priekštatus par attālināto darbu, bet ir pārsteidzoši, ka daudzi ignorē attālināto darba vietu drošības aspektus, sistemātisku novērtēšanu, jeb ir uzņēmumi un darba drošības speciālisti, kuri uzskata, ka tā nav nedz viņu daļa, nedz atbildība. 

Lai nenoslēgtu uz tik negatīvas nots, Vanadziņš piebilst, ka liela loma darba vides drošībā ir pašiem darbiniekiem, kuriem tas ir jāpieprasa darba devējiem un gados jaunie speciālisti šajā ziņā ir aiz vien zinošāki un prasīgāki un nekautrējas uz savām tiesībām strādāt drošā vidē ne tikai norādīt, bet arī pieprasīt.