Šodien raidījumā par darbiem un nedarbiem. Kamēr valsts organizētie dīkstāves pabalsti cenšas apjaust Latvijas ekonomikas realitāti, piemēroties tai, lai pēc iespējas vairāk cilvēku, uzņēmumu spētu ieķerties atbalsta tīklā, bezdarbnieku rindas strauji aug. Kā jaunajos apstākļos atrast darbu un kādus darbiniekus vispār šobrīd darba tirgū vajag?

Raidījuma izskaņā mūsu “mazais nedarbs” - apkopojam jaunākās iekšzemes kopprodukta prognozes, turpinot iesākto Latvijas vadošo banku ekonomistu, šobrīd arī nedaudz pareģu un nākotnes zīlētāju, neklātienes prognožu sāncensību.

Darba tirgus tendences

Noteikumi un tendences darba tirgū krīzes dēļ mainās ļoti strauji. Aprīlī bezdarbnieku skaits audzis par aptuveni desmit tūkstošiem cilvēku. Šobrīd jau darba devēji ir tie, kas ir noteicēji, izvirza prasības un kritērijus. Arī atlases veids un temps ir pavisam cits. Savukārt darba meklētājam par potenciālajām vakancēm informācija jāmeklē daudz un dažādos kanālos – sākot no jau ierastajiem karjeras portāliem un atlases kompānijām, līdz sociālajiem tīkliem un paziņu un draugu aptaujāšanai.

Par to, kādas pēdas krīze iespiedusi darba tirgū, skaidro mūsu kolēģe Linda Zalāne.

Par ekonomikas atveseļošanās tempu šobrīd vēl ir pāragri runāt, jo visupirms ir jāsaprot, cik dziļa un strauja ir krīze. Jau iepriekš esam stāstījuši, ka šobrīd ekonomistu, banku un valsts iestāžu prognozes ir ļoti plašā amplitūdā. Tas ir pamatoti, jo situācija ir jauna, joprojām nav īsti skaidrības, cik ilgi pasaulei būs jāsadzīvo ar vīrusa pandēmiju un kuri tad būtu tie labākie varianti, zelta vidusceļi gan cilvēku, gan ekonomikas veselībai.

Prognozes nākotnei

Var to saukt par tādu kā mazu nedarbu, bet esam apņēmušies katra mēneša pēdējā raidījumā apkopot šobrīd aktuālās iekšzemes kopprodukta prognozes šim gadam no valsts iestādēm un Latvijas lielākajām bankām. Tad gada beigās saprast, kurš no ekonomistiem savās prognozēs ir izrādījies precīzākais. 

Finanšu ministrija prognozē, ka iekšzemes kopprodukta kritums šogad būs 7% apmērā, kas ir par pusprocentu pesimistiskāk nekā aktuālā Latvijas Bankas prognoze. Ja valsts iestādes ne vienmēr var atļauties prognozes mainīt, tad komercbankām gan to nekas netraucē darīt. Aprīļa beigās Latvijas banku ekonomistu prognozes, salīdzinot ar martu, gan ievērojami nav mainītas. Un tās IKP kritumu prognozē no 8 līdz pat 11%. Teju visi uzsver, ka nenoteiktība ir liela un scenārija ir divi – pozitīvais un negatīvais. Ieskatam Citadeles, SEB, Luminor un Swedbankas bankas vadošo ekspertu prognozes.