Raidījumā Pievienotā vērtība par darbinieku tiesībām, darba laiku un darba samaksu. Ir kāds arodbiedrībām vērtīgs tiesas spriedums. Un runājam arī par naudas nākotni - kā to jau tagad maina un nākotnē turpinās mainīt tehnoloģijas.

Joma, kas ir pēdējos pāris gados strauji izaugusi, ir attālinātais darbs un problēmas ar darba laika uzskaiti. Daudz laika tam aizvadītajā nedēļā veltīja arī ikgadējā Darba tiesību forumā. Darbs klātienē - birojā vai attālināti, nevajadzētu būt kādām būtiskām atšķirībām, bet redzams, ka praksē ir, jo darba devēji attālināta darba gadījumā ne tikai vēlas uzskaitīt nostrādāto laiku. Skaidro darba tiesību jomā strādājošs zvērināts advokāts no “Sorainen” Andis Burkevics. 

Vienlaikus viņš brīdina, ka ar dažādiem tehniskiem uzraudzības un novērošanas, darbinieka izsekošanas rīkiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Viens no tādiem populāriem rīkiem ir “Desk time”, kurš fiksē visu ko darat datorā. To izmanto ne tikai attālināti, bet arī birojos. Artūrs Ernštreits uzņēmuma "VISMA" produktu vadītājs domā, ka šo rīku gan drīz aizmirsīs.

“Desk time” vai kāda cita darbinieku novērošanas sistēma ātri vien var kļūt par iemeslu privātās dzīves vai datu aizsardzības aizskārumam un novest jau pie citām nepatikšanām, par to brīdina arī Biznesa augstskola turība Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs.

Ko tad darīt? Eksperti iesaka darbu laika uzskaitīt pēc būtības, uzticoties darbiniekam un vērtējot pēc padarītā. Principā, pēc Darba likuma - par darba laiku skaita to laiku, kuru darbinieks ir darba devēja rīcībā vai veic darba devēja dotu uzdevumu. Līdz ar attālinātā darba iespējām šeit mēdz rasties strīdi un problēmas. Ir gadījumi, ka darba devējs vairs nerespektē to, ka no mājas strādājošs darbinieks ārpus darba laika tomēr ir mājās, ja tas notiek bieži un regulāri. Darbiniekam ir tiesības ne tikai runāt par virstundām, bet arī pēc Darba likuma likt uzskaitīt arī laiku mājās kā darba laiku.

Vēl viena problēma, ar ko saskārušies uzņēmēji un ir arī tiesas spriedumi - laiks, kurā darbinieks strādā. Ja jau var brīvi plānot, ir tādi, kuri strādājuši naktī, bet pēc tam par to prasījuši samaksāt kā par nakts darbu. Ja tas noticis bez darba devēja ziņas, par šādu darbu var vispār nemaksāt, saka tiesas lēmumi.

No otras puses, nav tā, ka darba devējam nav nekāda atbildība, gadījumos, ja tas notiek ilgstoši - tas būtu bijis jāpamana un jānovērš.

Noslēgumā, vēl aicinājums pret darba laika uzskaites tabulām izturēties nopietni un, lai tās atbilst tam, kas arī ir realitātē, pat ja kādu iemeslu, visbiežāk ēnu ekonomikas iemeslu dēļ, pret neprecizitātēm neviens neiebilst.