Raidījumā Pievienotā vērtība prātojam par gudrību, digitālo pratību un gudrajām iekārtām, kas tieši tās padara gudras un vai no gudras ierīces ir kāda jēga, ja to nelieto vai nemāk lietot.

Iepazīstinām arī ar biržas jaunumiem un stāstām par uzņēmumu “Latvijas Balzams”.


Digitālā plaisa, daudz pēdējā laikā dzirdēts un bieži lietots termins. Tās mazināšanu piesauc aiz vien biežāk, it īpaši, ja runājam par attālināto izglītību. Jo nepietiek tikai ar datoru, gudro telefonu, interneta pieslēgumu – ir jāprot to arī jēdzīgi lietot.

Jā, nepietiek tikai ar Izglītības un zinātnes ministrijas datoru iepirkumiem un skolu interneta pieslēgumu uzlabošanu. Starp citu, aptuveni pusei skolu interneta pieslēgums ir visai švaks, tas ir fakts. Un nepietiek ar e-klasi, uzdevumiem.lv un Skola 2030 koncepcijām, ja ne pedagogi, ne audzēkņi šīs tehnoloģijas nemāk efektīvi, pārdomāti izmantot – piemēram, audzēknim nosūtot izdrukātu, nofotografētu darba lapu, kuru pēc tam audzēknis no bildes atkal pārraksta dokumentā, datorā aizpilda un tad meklē, kur izdrukātu, lai nofotografētu un nosūtītu atpakaļ - tā kā pedagogs vēlas. Diemžēl – ir šādi gadījumi.

Statistika un aptaujas liecina, ka mums sabiedrībai digitālās prasmes ir stipri zem vidējā Eiropā, arī mūsu uzņēmēji pamatīgi atpaliek, kamēr tehnoloģiju pieejamības, interneta ātruma un valsts digitālo pakalpojumu pieejamībā mēs esam virs vidējā vai Eiropas pirmrindniekos. Tehnoloģijas ir, prasmju nav.