Makroekonomisks un arī kritisks skats uz Latvijas ekonomiku un tās ilgtspēju. Skaidrojam arī, kā pandēmijā veicas Igaunijas nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmuma „Pro Kapital Grupp”. Vai savas naudas ieguldīšana tā akcijās ir prātīgs lēmums?

Ilgtspēja, Eiropas zaļais kurss - ir vārdu savienojumi, kurus dzirdēsim aiz vien biežāk, un tādās vai citādās izpausmēs tie ietekmēs un mainīs mūsu dzīvi. Bet, vai tas būs uz labu vai tieši pretēji – lielā mērā atkarīgs no mums pašiem, gan individuālā, gan valstiskā līmenī – šāds ir secinājums pēc Latvijas Bankas gadskārtējās konferences par ilgtspējīgu ekonomiku pārmaiņu laikos. Raugoties uz Eiropas zaļajām ambīcijām līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai, varētu šķist – slikti viņiem tajā rūpnieciskajā Eiropā, mēs jau tā esam zaļākā valsts pasaulē.

Saeimas deputāte Krista Baumane norāda, ka tas ir mīts par Latviju kā zaļāko vai otru zaļāko valsti pasaule. Viņa ir uzskatāms piemērs retorikai, ko dzirdēsim aiz vien biežāk arī no Latvijas politiķiem, ne velti nulle kā notikušajās Vācijas parlamenta vēlēšanās labi panākumi Zaļajai partijai. Viens, protams, ir skaisti un zaļi runāt, otrs - darīt. Latvijā gan sabiedrībā, gan starp ierēdņiem un politiķiem joprojām nav izpratnes par to, ka klimata izaicinājumi un Eiropas ambīcijas ir liekamas vienā laivā un airējamas kopā. 

Latvijas Banka ir apņēmusies ar saviem pētījumiem un padomiem palīdzēt politikas veidotājiem, protams, ja tie vispār gribēs klausīties. Un ir skaidrs, ka zaļais kurss nenozīmē tikai eiropas naudu zaļām idejām, "Rail Baltica" un elektroauto subsīdijām, būs arī grūtības un gadiem krātas problēmas, kas prasa risinājumu. Iespējams, kādā brīdī būs jāpadzīvo ar mazāku labklājības līmeni nekā esam pieraduši, brīdina Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks. Atsevišķām nozarēm vairs nebūs perspektīvas, bet citām būs jāmainās. Piemēram Latvijas kokrūpniecībai, kura dod vairāk nekā 5% no iekšzemes kopprodukta un veido 20% no visa preču eksporta.

Psiholoģiski gan ir skaidrs, ka cilvēkiem ir grūti mainīties un sākt dzīvot citādi, it īpaši, ja aptuveni puse sabiedrības Latvjā klimata izaicinājumus neuzskata par aktuālu problēmu un diez vai to mainīs kaismīgu politiķu vai ekonomikas ekspertu runas. Cita lieta, ja sāk runāt nauda. Tā jau ir realitāte, ka arī Latvijā bankas dabai nedraudzīgiem uzņēmumiem sāk prasīt, kā tie kļūs zaļāki? Par to Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklei Kristīnei Černajai-Mežmalei sūdzējies kāds uzņēmējs.

Tas nav tikai tāds zaļo ideju pārliecības jautājums no banku puses, pat ja tās skaisti "runā zaļi", ir skaidrs kāds zaļums tās pārsvarā interesē - un šajā jomā piesārņojošās nozares, uzņēmumi, kuri nav gatavi mainīties, bankai nozīmē papildu risku un zaudētu naudu, ja tie jaunajā ekonomikā vairs nespēs izdzīvot, bankrotēs un neatdos parādus.

Šādi uzņēmumi neizbēgami būs, prognozē Latvijas Banka ar cerību, ka to īpašnieki laikus pagūs savu kapitālu pārvirzīt uz ilgtspējīgu uzņēmējdarbību. Ir daudz jaunu iespēju, biznesu, par kuriem vēl nemaz neiedomājamies un nesaprotam, saka Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

Pat ja zaļajās idejās netaps Latvijas "nokia", ja mēs šoreiz vienkārši nenogulētu iespējas, kā esam darījuši līdz šim, bet kaut vai darītu to, ko citi jau dara, piemēram, savāktu un pārstrādātu atkritumu s- Latvijas labklājība pieaugtu.