Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par naudu, kredītiem un kā uzņēmumiem piesaistīt naudu savai izaugsme laikā, kad kredītu procentu likmes aug, aizņemties bankā paliek dārgāk un neizdevīgāk. Iepriekš stāstījām par obligācijām - šoreiz atgriežamies kreditēšanas lauciņā.

Latvijā pārsvarā, ja uzņēmumam vajag naudu izaugsmei, tie tradicionāli meklē banku un kredītu. Pēdējos gados tas bija izdevīgi. Tagad situācija mainās, kredīti paliek dārgāki. 

Bez tā, ka kredīti dārgi, realitāte ir tāda, ka bankas praktiski vēlas tikai sevi pierādījušus biznesus - daļai uzņēmumu skrien pakaļ, pārējos - tā - ne pārāk, atklāj Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Endziņa teikto apstiprina arī SIA "CLT Profi" valdes loceklis Andris Dlohi, atceroties, kā par tagad veiksmīgās biznesa idejas finansēšanu centies bankas pārliecināt pirms nepilniem desmit gadiem. 

To ka tāda ir realitāte, apstiprina arī AS "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis, lai cik spoža un inovatīva būtu ideja, ja uzņēmumam nav sakārtotas naudas lietas, stabila naudas plūsma, pārbaudāma vēsture, finansējumu labāk meklēt citur.

Te gan jāsaka, ka Latvijas kapitāla tirgus vēl pagaidām īsti nav risinājums un arī šajā ziņā mūsu tuvākie kaimiņi ir ne vienu vien soli priekšā. Finanšu ministrija un premjers sola, ka darīs visu, lai tas mainītos. Un ja solījumi tiks turēti - patiesībā Latvijai ir ļoti labs potenciāls audzēt gan jaunus uzņēmumus, gan vairot labklājību sabiedrībā. Ja paraugāmies datos, tad nauda, ko ieguldīt un vairot, Latvijas sabiedrībai ir, un tā nav apkrāvusies ar kredītiem, bet diemžēl šī nauda pārsvarā nestrādā skaidro Latvijas Bankas eksperts Uldis Rutkaste.

Galvenais secinājums - ir jāpārstāj nauda aizņemties bankās, ja ir patiesa vēlme radīt jaunus un inovatīvus uzņēmumus. Tā vietā daudz lielāks uzsvars ir jaliek uz kapitāla tirgus attīstību. Par to jau ir runāts un domāts iepriekš, radīti arī dažādi plāni, kā to Latvijā darīt, bet skaidrs, ka līdz šim, lai gan nodomi novērtēti atzinīgi, rezultāts ir visai pieticīgs.

Latvijas tirgus kapitalizācija ir aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta. Nepieklājīgi zems rādītājs, ja salīdzinam ar vidējo Eiropā - tur tirgus kapitalizācija ir 54% no IKP. Par attaisnojumu mums - lielāka daļa Eiropas nedzīvoja laikā un telpā, kur kapitālisms bija kas slikts un nosodāms un pūstošs. Taču, ja paskatāmies uz igauņiem, kuri gan dzīvoja šajā situācijā, tur šis rādītājs ir 17% no IKP un sabiedrībai no vārda privatizācija neuzmetas zosāda.

Savā ziņā varam cerēt, ka "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopuzņēmuma "Latvijas vēja parki" kotēšana biržā būs kā celmlauzis šai jomā un piemērs tam, kā caurspīdīgi un godīgi vairot visas sabiedrības labklājību, nevis rafinētāks privatizācijas process deviņdesmito gadu stilā.