Kapitāla tirgus attīstība palīdz straujākai ekonomikas attīstībai un uzņēmumu izaugsmei

Raidījumā Pievienotā vērtība par kapitāla tirgu Eiropā un Latvijā. Daudz esam stāstījuši par to, kā privātpersonām ieguldīt un veidot savus uzkrājumus, bet šodien vairāk par to, kā attīstīt šos tirgus tā, lai tie palīdzētu straujāk attīstīt ekonomiku un augt visdažādākā mēroga uzņēmumiem. 

Kā ierasts, turpinām padziļināti pētīt Baltijas biržā esošos uzņēmumus un cik pievilcīgi tie ir no ieguldītāja skatu punkta.

Trīs ietilpīgi, spēcīgi, bet bez darbības tukši vārdi “Ambīcijas. Izaugsme. Ilgtspēja”. visi trīs likti kā galvenie Latvijas kapitāla tirgus forumā, tā mērķis saprast, kas tad ir izdarīts, kas vēl būtu jādara, lai Latvijas kapitāla tirgus būtu labāks un mums visiem parocīgāks.

Lai gan jau pirms teju 18 gadiem iestājāmies Eiropas Savienībā, pirms astoņiem gadiem pievienojāmies arī eirozonai, jāatzīst, ka mūsu kapitāla tirgus, vismaz Baltijas mērogā ir palicis visai izolēts, nepieejams, līdzīgi kā mums citu Eiropas valstu tirgi. Cerams tas tuvākā nākotnē mainīsies, jo to, kā problēmu identificējusi arī Eiropas Komisija un vēlas izveidot Eiropā arī vienotu kapitāla tirgu, saka Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Tas palīdzēs ātrāk atkopties pēc pandēmijas. 

Lai apvienotu tirgus, plānots izveidot kopīgu Eiropas sistēmu, vienādot noteikumus, tostarp padarīt ienākšanu biržā vieglāku maziem un vidējiem uzņēmumiem. Kā to darīt? Starp citu labs piemērs ir Baltijas valstis, kas jau ir spējušas visas trīs izveidot principā vienotu kapitāla tirgu, biržu, tā piesaistot arī pārrobežu investorus.

Te gan jāsaka, objektīvi skatoties, Latvija šajā trijotnē ir kā tāds mazais pastarītis, jo, salīdzinot ar kaimiņiem, tirdzniecības apjomi ir nelieli. Vēl kāda būtiska atšķirība no mūsu kaimiņiem – to biržās aktīvas dalībnieces ir valsts kapitālsabiedrības, piemēram, lielās energokompānijas. Pie mums valsts kapitālsabiedrības ir visai kūtras. Premjers Krišjānis Kariņš gan dod cerību, ka agri vai vēlu arī tas varētu mainīties. 

Tieši privātie uzņēmēji bijuši galvenais dzinējspēks Latvijas kapitāla tirgū pērn, kur kā čempionus var izcelt degvielas tirgotāja “Virši - A” ienākšanu biržā, emitējot akcijas, vērtē FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Kopumā sakot, lai gan darāmo darbu ir daudz, arī līdz šim paveiktais Latvijas un Baltijas kapitāla tirgus attīstībā jau sāk nest augļus. Un cik zināms, aizvien vairāk arī Latvijas uzņēmumu izrāda interesi par dalību biržā, tā kā nav izslēgts ka jau drīz ieraudzīsim kādus jaunus piedāvājumus.