Kreditēšana. Kamēr valsts dāsni aizņemas naudu un plāno to tērēt, lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes sekas, interesējamies, kāda ir komercbanku kreditēšanas politika šobrīd un vai cilvēki vispār šajā neskaidrības laikā vēlas aizņemties.

Vai šī krīze būs tāda kā iepriekšējā, kādas būs atšķirības? Kopš Covid-19 sāgas sākuma ir jautājuši žurnālisti, bet amatpersonas ir pretī teikušas - nebūs tik traki, jo mēs esam gudrāki, turīgāki un ekonomiski sabalansētāki un mums arī nav nekādu problēmu naudu aizņemties. 

Šajā kontekstā - interesanti, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ziņo: jau pērn pirmo reizi piecu gadu laikā samazinājies nebanku kredītdevēju no jauna izsniegto kredītu skaits un apjoms. Savā ziņā ātrie kredīti ir vistiešākās sekas iepriekšējai krīzei, kurā bankas strauji mainīja savu kredītpolitiku un kļuva ļoti piesardzīgas. Ideāla vide, kurā zelt un plaukt ātrajiem kredītiem. Jaunākie dati liecina, ka kopš marta hipotekāro un patēriņu kredītu izsniegšanas apjoms atkal ir strauji sarucis. Vai tiek kāpts uz vecā grābekļa un top auglīga augsne nebanku kredītdevējiem - un kāda ir banku kredītpolitika šobrīd to skaidroja Linda Zalāne. 

Runājam arī par informācijas tehnoloģiju nozari, kurai ar īpašiem centieniem un sparu cenšas piesaistīt vairāk sieviešu, un tas šoreiz nav tikai dzimumlīdztiesības jautājums.

Raidījuma noslēdzošajā daļā gribam pastāstīt par kādu iespēju, kura var būt noderīga teju visiem, izņemot 30-45 gadus veciem vīriešiem. Jo runa ir par nozari, kurā viņi jau tagad dominē un valda, kura ir viena no šobrīd labāk apmaksātākajām un pieprasītākajām pasaulē un turpmāko piecu gadu laikā šajā nozarē Latvijā trūks ap 17 tūkstošiem darbinieku. Tās ir Ekonomikas ministrijas prognozes. Un pēc “Providus” pētījuma datiem šobrīd zēniem to kā nākotnes darba nozari ieteiktu 86%.

Tā ir informācijas un tehnoloģiju nozare, par kuras nākotnes vajadzību un perspektīvu nav ne mazāko šaubu, kura jau lielā mērā tagad nosaka to, kā mēs daudzas lietas lietojam, kā sazināmies, kā iepērkamies, kura ir daudzu jo daudzu inovāciju pamatā. Bet problēma ir tāda, ka šajā nozarē saimnieko pārsvarā vīrieši un līdz ar to arī to radītās lietas, risinājumi galvenokārt ir paredzēti vīriešiem. 

Jaunie gudrie telefoni ir par lielu smalkāku sieviešu plaukstām, virtuālās realitātes cepures par lielu un par smagu sievietēm un pat Googles runas atpazīšanas programmatūrai ir problēmas atpazīt sievietes balsi.

Labi piemēri. Un labi ir tas, ka to sāk apzināties un saprast arī šajā industrijā, ka tikai ar lietu nokrāsošanu rozā un kādu spīdumiņu klāt šo problēmu nevar atrisināt un IT nozarē vienkārši vajag vairāk sieviešu. To saprot arī Latvijā un tādēļ šomēness ir uzsākta "TechMentor" - IT vēstnešu iniciatīvas un mentoru programma, kura galvenokārt mērķēta uz sieviešu un meiteņu iesaisti nozarē.