Šodien raidījumā Pievienotā vērtība vairāk par makroekonomiku. Runājam par to, kādas sekas Latvijas ekonomikā gada laikā ir atstājis Krievijas nepamatotais un brutālais iebrukums Ukrainā. Augsta inflācija, sankcijas, preču un pakalpojumu plūsmas pārmaiņas – tās ir tikai visredzamākās sekas. 

Ir pagājis jau vairāk nekā gads, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un, protams, salīdzinot ar to postu, kas ir nodarīts Ukrainai, varam būt pateicīgi, ka cena. Ko galvenokārt maksājam mēs, ir naudā nevis dzīvībās. Apmēram tā arī aizvadītajā nedēļā, iesākot ekspertu diskusiju Latvijas Bankā par kara sekām Latvijas ekonomikai, saka Latvijas Bankas pētnieks un ekonomists Kārlis Vilerts.

Apgalvot, ka visas Latvijas tautsaimniecības problēmas ir kara fona sekas, protams, nav korekti, tomēr lauvas tiesa no tām tādas ir. Galvenie iemesli, kuri dzen cenas augšup un neļauj ekonomikai augt, ir trīs:

  • Tirdzniecības apsīkšana ar Krieviju un Baltkrieviju,
  • energoresursu un arī citu izejvielu sadārdzināšanās,
  • mūsu reģions tagad, fiziski atrodoties tuvu Krievijai, ir investoru acīs kļuvis bīstams un nepievilcīgs.

Runājot par katru no šiem atsevišķi, tirdzniecība nav nemaz sarukusi tik strauji, kā varētu domāt.