Pievēršoties Covid-19 sekām nozaru griezumā, šoreiz stāsts par auto tirdzniecību. 

"Te neviens politiķis, ekonomists, finansists vai guru ir bezjēdzīgs. Tante ar kristāla bumbu varbūt pat trāpīs labāk. Ar to gribu teikt, ka neviens nevar paredzēt, kurš no scenārijiem izpildīsies galā," tā par nozares nākotni saka Andris Kulbergs, Latvijas Auto asociācijas prezidents.

Par nozares tagadni dažas lietas ir skaidrākas. Pirmkārt, pieprasījums ir krities. 

“Cilvēki ļoti ieraujas sevī, nostrādā aizsardzības mehānisms, katrs domā par saviem resursiem aktīviem, savu ādu. Tas nozīmē, ka lietas kas nav pirmās nepieciešamības, var tikt atliktas, un cilvēki to arī dara. Auto, tāpat kā nekustamais īpašums ir viena no ekskluzīvām lietām, no kuras uz kādu laiku var atteikties," turpina Kulbergs.

Par apjomu kritumu asociācijas vadītājam piekrīt arī nozares uzņēmumu pārstāvji. Piemēram, Edgars Cērps, A/S "Longo Latvia" valdes priekšsēdētājs, kopējo intereses kritumu raksturo ar piemēru no kaimiņiem. Viņš norāda, ka tur vienam no lielākajiem portāliem “Autopluss” skatījumu skaits krities par 30%. Un kritums par trešdaļu ir tikai interesei par auto. Darījumu pusē tas ir vēl iespaidīgāks.

"Latvijā pēc maniem datiem jaunu auto tirdzniecības kritums ir praktiski 90 -95 %, lietotu auto tirgū kritums ir 65 -70 %," atzīst Cērps.

Otrkārt, interese par auto iegādi gan ir saglabājusies. Jo, bīstoties no inficēšanās ar Covid-19, daudzi izvēlas privāto auto. Bet savā izvēlē ir ļoti piesardzīgi, jo pircējiem vēl visai spilgtā atmiņā ir 2008. gada finanšu krīze un tās sekas.

Treškārt, audzis pieprasījums pēc atsevišķiem komerctransporta segmentiem. To saskatījis auto tirgošanas uzņēmums Norde un kā skaidro tā līdzīpašnieks Dainis Bremze, interese ir tieši par uzņēmumu vidū populārām markām, piemēram, "Renault".

Viena no būtiskākajām problēmām gan lietotu, gan jaunu auto tirgū - banku attieksme. Kā skaidro Andris Kulbergs, jau pirms koronavīrusa krīzes bankas bijušas visai skopas ar kredītu izsniegšanu, bet tagad situācija kļuvusi vēl sliktāka un, pēc viņa novērojumiem, bankas pat atrunājot klientus no kredītu ņemšanas. Līdzīgu situāciju saredz Dainis Bremze.

Pavasaris auto tirgū ir pļaujas laiks, kad pircēju ir visvairāk. Un tam gatavojoties uzņēmumos ir izveidoti mašīnu krājumi. Bet pircēju interese šogad - stipri zemāka, tāpēc uzņēmumiem pašiem jāsaprot, ko darīt ar krājumiem.

“Šobrīd auto krājumi ir lielāki, nekā vajadzētu būt. Un tirgotājiem tie krājumi maksā, jo tā ir bankas nauda. Teorētiski vajadzētu no krājumiem atbrīvoties. Bet ir otra dilemma – ir aizvērušās rūpnīcas ciet. Uz mēnesi, diviem. Bet tas ir cikls un pēc kvartāla nebūs iespējams iegūt mašīnas. Nebūs piedāvājuma, jo ražotāji vienkārši bija dīkstāvē,” analizē Kulbergs.

Tam, ka automašīnu krājumi Latvijā tik drīz nepapildināsies, piekrīt arī Edgars Cērps. Aprēķins esot vienkāršs - vidēji gadā Latvijā pārdod ap 140 tūkstošiem auto. No tiem - 120 tūkstoši lietotas, 20 tūkstoši jaunas.

Viena no izmaiņām, kas saglabāsies arī pēc krīzes, arī auto tirdzniecība kļūst virtuāla un attālināta. Longo Latvia, piemēram, sācis pārdot lietotas automašīnas attālināti.

.