Raidījumā Pievienotā vērtība par krāpšanos un to, cik tā naudas esam zaudējuši, kā arī skatāmies, kas ir viens no biržas jaunpienācējiem – „Hepsor” grupa.

„Pamēģini iedomāties, ka ir virtuālie ceļi, pa kuriem ikdienā brauc miljoni iedzīvotāju ar miljoniem auto... Ja velkam paralēles ar klasiskajiem ceļiem, diemžēl mūsu valstī nepastāv tik stingrs un konkrēts regulējums, kā tas ir Ceļu satiksmes noteikumu ievērošanas jomā,” stāsta Dmitrijs Homenko. Viņš ir Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks.

Viņš saka, ka mežonīgie rietumi ir, bet – nav neviena, kura pienākums būtu rūpēties par interneta satiksmes drošību. Un policijas dati liecina – pēdējā laikā mēģinājumi apkrāpt citus internetā ir aktivizējušies un noziedzības pieaugums ir vairākkārtīgs. Galvenais iemesls – protams, pandēmija.

„Tiešas sekas tam, ka esam kļuvuši virtuāli. Bet diemžēl nebija laika sagatavoties, cilvēkus izglītot un pasargāt no riskiem, ko atnesa virtualizācija un internetizācija,” turpina Dmitrijs Homenko.

Kādi ir populārākie veidi, kā krāpnieku dēļ pēc zvaniem, ziņām un viltus lapām šķiramies no naudas? Godpilnajā trešajā vietā – krāpniecības, kad izmantojot kādu ziņapmaiņas veidu, prasa maksāt par kurjerpastu un veido viltotas piegādātāju lapas. Cietušo laikā no 2017. līdz 2021. gadam – virs 700, zaudējumi – virs 150 tūkstošiem eiro. Otrajā vietā ir viltus brokeri un investīciju platformas. Tur šobrīd policija izmeklē divu starptautisku noziedzīgu grupu darbību, un par lielāko no tām Latvijā vien sākts 121 kriminālprocess un tajos nodarīti zaudējumi virs diviem miljoniem eiro. Un sliktākais ir tas, ka vienus un tos pašus cilvēkus šīs grupas reizēm metodiski un apzināti krāpj vairakkārt.

Bet – pirmajā vietā pēdējā laikā pats populārākais krāpšanas veids – viltus bankas zvani, kuros mēģina izvilināt identifikācijas datus, lai izšiverētu kontu un aizskaitītu naudu krāpniekiem. Kopā zaudējumi no 2017. gada – 6 miljoni eiro.