Latvijas Radio ēterā pēc vasaras atgriežas raidījums Pievienotā vērtība par aktuālo ekonomikā, biznesa iespējām un problēmām, par naudu un kā to vairot.

Šoreiz raidījumā par to, kā ar atkritumiem pelnīt naudu. Šajā nozarē ir gana daudz brīvu nišu, bet pieprasījums pēc zaļiem uzņēmumiem aug un izskatās ka tik drīz nekur nepazudīs. Turpinot iepazīstināt ar Baltijas biržas uzņēmumiem, stāsts par to, vai ir vērts ieguldīt savu naudu Lietuvas lauksaimniecības kompānija "AB Linas Agro Group" un ar ko tā nodarbojas?

Klasiskais melnais vienmēr ir bijis modē, bet uzņēmējdarbībā jaunā modes krāsa ir zaļā.

Globālā sasilšana, piesārņotie okeāni, atkritumu daudzuma pieaugums pasaulē vairs nav tikai problēmas, par kurām uztraucas un strīdas zinātnieki. Ne tikai politiskajā dienaskārtībā, bet arī mūsu ikdienas dzīvē aizvien pārliecinošāk ienāk tādi jēdzieni kā ilgtspēja, otrreizējā pārstrāde, atjaunojamie resursi, dabai draudzīgs dzīvesveids.

Un ne tikai saukļu formā, bet jau ar reāliem plāniem un iespaidīgām atbalsta naudas summām. Gan Eiropas fondu, gan ekonomikas pēc pandēmijas atjaunošanai paredzētās naudas – liela daļa no tās paredzēta tieši zaļām, dabai draudzīgām idejām.

Tas savukārt nozīmē, ka ir ļoti piemērots laiks šādu biznesa ideju radīšanai un realizēšanai. Piemēram, uztvert atkritumus kā resursu, kā iespēju radīt ko jaunu un pelnīt – tā nesen notikuša diskusijā aicināja biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Inga Belousa. Norādot, ka piemēram pārtikas industrijā resursu ar ko strādāt ir daudz.

Jāatzīst - pārtikas atkritumi gan nav tas vieglākais resurss ar ko strādāt. Bet mums Latvijā ir labi piemēri, kur pārpalikumiem pēc alus ražošanas, ko citi ražotāji izmestu miskastē, Valmiermuižā tiek pārstrādāti cepumos.

Otra lielā niša, kuras virzienā domāt, ir apģērbs. Tekstils, saka ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule.

Šobrīd Latvijā ir uzņēmumi un biedrības, kas nodarbojas ar otrreizēju atkritumu pārstrādi, bet lielākoties tie ir tādi mazi hobijuzņēmumi, bieži vairāk dzīvesstils vai dzīvesveids, bet pasaulē ir pāris labi piemēri, kur uzņēmumi darbojoties šajā jomā var izaugt gana lieli. Un patiesībā, jau tagad daudzās nozarēs, pat ja pamatbizness nebūt nav dabai draudzīgs un ilgtspējīgs, ieviešot kādas dabai draudzīgas izpausmes, kļūst izdevīgi, jo ir jāspēj parādīt klientiem, ka tevi, pat ja pamatā esi cūcīgs, šie jautājumi uztrauc. Piemēram, naudīgie Skandināvijas tūristi ar saviem makiem liek mainīties tūrisma industrijai Latvijā, no pieredzes stāsta uzņēmēja Linda Freimane.

Arī Latvijā tie, kurus uztrauc ilgtspēja, jau tagad savā ziņā balso ar savu naudu – kura uzņēmuma pakalpojumus un preces pirkt un kuram biznesam iet ar līkumu. Jo šādu cilvēku būs vairāk, jo zaļiem uzņēmumiem būs vairāk iespēju un potenciāli ies aiz vien zaļāk.