Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies, kādas idejas ir darbaspēka trūkuma risināšanai valstī, un arī par teorijām, kāpēc Latvijas uzņēmumiem ir visai kritisks skats uz uzņēmējdarbību Latvijā. 

Latvijas uzņēmēju viedoklis par uzņēmējdarbības vidi ir tāds, ka nekā laba tur nav, ir slikti un paliek sliktāk - tā vismaz liecina augstskolas „Turība” veidotais biznesa indekss par 2023. gadu.

Vēl, pēc uzņēmēju domām, Latvijā ir viegli biznesu sākt un izbeigt. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, sabiedrības attieksme pret uzņēmējdarbību pasliktinājusies. 

Veidojot biznesa indeksu vērā tiek ņemti daudz un dažādi faktori, tajā skaitā par tiesisko vidi. Un jaunākajos datos arī šajā jomā ir kritums. Viens no aspektiem, kas tiešām uztrauc uzņēmējus, kuri strādā Latvijā, ir nepielūdzamās darbaspēka pieejamības tendences. Un - tas, ka pagaidām īsti nekāds risinājums pie pamales nav. Darbaspēka ievešana, it īpaši no trešajām valstīm, ir milzīgs karstais kartupelis, demogrāfijas tendences ir nepielūdzamas, bet šobrīd darba tirgū ignorēto grupu iekļaušana - ne tik vienkārša. 

Ja tas būtu tik vienkārši, tad ilgstošo bezdarbnieku vispār nebūtu, jaunieši savu īsto darbu atrastu uz sitiena, bet pensionāri katrs atrastu tieši sev piemērotu papildus darbiņu.

Darbinieku trūkst. Ja būtu darbinieki jau šodien, tad jau šodien būtu lielāki uzņēmumi, lielāks eksports, lielāki nodokļi un arī lielāka Latvijas ekonomika.

Problēma diezgan skaidra - pat tie uzņēmēji, kuriem šobrīd darbinieku nepietrūkst, varētu būt ieguvēji, ja pieaugtu nodarbināto skaits. Un ja vēl ar labām algām, tad pavisam labi. Bet ko darīt? Ievest darbaspēku agri vai vēlu nāksies, tāpat arī domāt par to, kā apmācīt šobrīd nodarbinātos. Bet - būs arī jāpurina visas darbaspēka rezerves, vērtējot katru darba tirgū neesošo cilvēku, sākot ar bezdarbniekiem, un katrai grupai jāmeklē savs risinājums.