Vakariņas sveču gaismā jeb kā restorānu bizness izjūt energoresursu cenu krīzi

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par to, kā restorānu bizness izjūt energoresursu cenu krīzi. Vakariņas sveču gaismā varētu būt šīs ziemas populārākais piedāvājums.

Krīzes nāk un iet, bet to sekas jūtamas vēl ilgi pēc tam, stāstām arī par tiem, kuri vēl joprojām nav tikuši galā ar 2008.gada krīzes sekām. Savā ziņā ir pēdējais brīdis šos problēmu atrisināt. 

Iepriekšējās krīzes parādu dzēšana

Šai krīzei Latvijas valsts un sabiedrība ir labāk gatava nekā 2008.gada krīzei, un cauri tiksim vieglāk – šķiet, šo mantru esam dzirdējuši jau visai daudz. Un gan jau ka vidēji, makroekonomiski – tā arī būs. Individuālā līmenī tas jau ir pavisam cits stāsts – joprojām ir cilvēki, kurus vajā 2008.gada krīzes sekas – nenokārtoti parādi.

Noteikti esam labākā situācijā, jo, piemēram, 2008.gadā cilvēkiem Latvijā pat nebija iespējas legāli bankrotēt. Turklāt pret šādu iespēju pārliecinoši turējās tā laika Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. 

Viņš draudēja, ka bankas vairs nekreditēs neko, pametīs Latvijas tirgu, kā banku advokāts gadus septiņus pēc krīzes skraidīja uz Saeimu, iebilstot pret “nolikto atslēgu” principu un cenšoties panākt, ka privātpersonu maksātnespējas process ir izdevīgāks bankām. 

Rezultāts bija tāds, ka bija cilvēki, kuri pat pēc tam, kad bija zaudējuši savu kredītā pirkto māju, tāpat palika parādā iespaidīgas naudas summas, nespēja un arī negribēja tās maksāt, un muka vai nu ēnu ekonomikā vai arī  prom uz valstīm, kur maksātnespēja cilvēcīgāka. Lielbritānija šajā ziņā bija ļoti iecienīta.

Situācija mainījās 2020.gadā līdz ar jaunu Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, kurš aicināja ļaut šiem cilvēkiem atgriezties ekonomiskajā apritē legāli – parādus norakstīt un, lai bankas to arī varētu izdarīt, tika veiktas izmaiņas Kredītiestāžu likumā. Ir pagājuši divi gadi, cik tad daudz kredītu ir dzēsts? 

Kā restorānu bizness izjūt energoresursu cenu krīzi?

Samazina darba laiku, nomaina plītis uz tādām, kas patērē mazāk elektrību, cep picas tikai noteiktā laikā, kad ir lielāks pieprasījums – šie ir tikai daži no praktiskiem soļiem, kurus sper ēdināšanas uzņēmumi, lai spētu izdzīvot šajā energokrīzē. Vairāk par ēdinātāju taupības pasākumiem interesējās Linda Zalāne.

Situācija ir skarba – tā īsumā apmēram trīskārtēju elektrības rēķina pieaugumu raksturo Latvijas Radio aptaujātie ēdināšanas uzņēmuma pārstāvji, sakot, ka par spīti realitātei, labā ziņa ir tā, ka nav liegts strādāt kā tas bija pandēmijas laikā.