Ik gadu šajās dienās pieminam 1991. gada barikādes, kas bija liktenīgs pagrieziena punkts mūsu valsts vēsturē. Tolaik Doma laukumā dega ugunskuri, skanēja dziesmas un aicinājumi iedzert siltu tēju un uzkost maizītes, bet radioēkā darbs ritēja cauri diennakti, bija gan bailes un arī pleca sajūta. Radio bijušie un esošie kolēģi atceras darba režīmu tajās janvāra dienās un namā izveidoto izeju briesmu gadījumā - šauru laipu starp otrā stāva logiem pagalmā. Bet par uzrunu pie mikrofona 13. janvāra naktī stāsta Trešās Atmodas laika līderis, Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns.

Aicināju viņu atcerēties to laiku, kad naktī  uz 13. janvāri pienāca pirmās ziņas par  padomju militāristu ieņemto televīzijas torni Viļņā un tur nošautajiem civiliedzīvotājiem. Dainis Īvāns, toreiz Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts, steidzās no Augstākās Padomes nama (tagad - Saeimas ēkas) uz Radio studiju, lai aicinātu tautu aizstāvēt nesen atjaunoto neatkarību.

Raidījumā skan fragments no rekonstruētās Daiņa Īvāna runas speciāli Virdžīnijas Lejiņas veidotajam seriālam „Likteņa līdumnieki” bet Dainis Īvāns turpina atcerēties  barikāžu laiku.

 Vēl vienā fragmentā skan toreizējā ziņu diktora Arguta Keirāna balss. Diemžēl nav saglabājušies ieraksti, kur dzirdama Arguta kolēģes Aritas Grīnbergas balss, lasot ziņas 1991. gada 13. janvārī, bet Aritai, šodien zināmai kā raidījuma „Monopols” producentei un vadītājai, ir arī spilgtas atmiņas par barikāžu laiku radiomājā.

--

Šķirstu paplānu, nobružātu, tumši zaļos dermatīna vākos iesietu kladi, kādas pagājušā gadsimta otrajā pusē pārdeva ikvienā kancelejas preču veikalā. Lapas izraibinātas pierakstiem: LTF domes sēdes translācija, nakts dežūras, dienas ziņu apskats, Arvo Perta skaņdarbs… Šādus pierakstus 1991.gada janvāra barikāžu dienās veica toreizējā programmu direktora vietniece Dārija Juškeviča, kura tajās dienās bija atbildīga par to kas izskan ēterā.

Tāpat kā žurnālisti un diktori, tāpat Radio darbojās, kā Dārija Juškeviča teica, ābola otra puse, jeb tehniskie darbinieki, kas strādāja pie skaņu ierakstu ruļļiem un uzmanīja, kas un kā skanēja ēterā. Arī citiem Radio darbiniekiem tolaik bija ātri jāpielāgojas ārkārtas režīmam: ikdienišķu telefona zvanu un dokumentu drukāšanas vietā, nu jādežūrē pie telefona un ar karstiem jaunumiem  jāskrien uz ziņu redakciju. Tā to laiku atceras toreizējā Latvijas Radio priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Ozola sekretāre Linda Lucāne.