Humors un satīra raidījumos, jeb kā pionieriem domāts raidījums 20. gadsimta 80. gadu nogalē pārveidojās par "Zvaigznīšu brīdi" un par ko jokoja četri kungi pirms vairāk nekā 20 gadiem raidījumā "Rīta rosme".

Ar nosaukumu „Humors un satīra latviešu tautas folklorā” mūsu radio fonotēkā ir saglabājies ieraksts, kas tapis 1957. gadā un to ierunājusi Dailes teātra aktrise Vilma Lasmane. Un šajā radio vēstures raidījumā aplūkosim kā jokoja  dažādos laikos radio ēterā, bet vairāk pievērsīsimies diviem humora un satīras raidījumiem - "Zvaigznīšu brīdim" un "Rīta rosmei".

Atskats uz joku plēsējiem, velna dzinējiem un sviesta kūlējiem Latvijas  Radio.

Skatot mūsu radio pirmsākumus, pagājuša gadsimta 30. gados programmā atrodam humora pusstundas, kur atskaņoja „Bellacord” platēs iedziedātās kuplejas Alfrēda Vintera, Jāņa Āres, Alfrēda Poriņa un daudzu citu tolaik populāru mākslinieku izpildījumā, pie kuriem protams, jāpieskata Liepājas pusē dzimušie Fricis Kuģis un Kārlis Grūbe jeb duets „Brāļi Laivinieki”.

30. gadu vidū humora pusstundās Latvijas radiofonā regulāri uzstājies dziedātājs Roberts Vizbulis, pazīstams ar pseidonīmu Ustuptēvs. Viņš tolaik radiopārraidēs ne tikai dziedājis, bet arī stāstījis anekdotes, piemēram, šādu- „Dzejnieks jūtas izteic ar spalvaskātu, sunītis – ar spalvainu asti.”

Bez kupleju dziedāšanas tolaik humora pusstundās ir uzstājušies Svidrigailis Maijmaizīte un Jānis Buldurjānis. Neesmu atšifrējusi, kas slēpās aiz šiem pseidonīmiem, bet to laiku presē lasāms, ka šie kungi bijuši plaša profila eksperti – gan lidotāji, gan sportisti, stāstījuši par jaunizgudrojumiem, un kā radio korespondenti sūtīti uz Abesīniju.

Īsumā pārskatot humora raidījumus pēc Otrā pasaules kara, kā jau sākumā dzirdējāt, aktieri lasījuši humoreskas gan no latviešu folkloras, gan literātu sacerētus darbus. Viens no ražīgākajiem pašmāju humora raidījumu veidotājiem bija Latvijas Radio Literatūras un mākslas raidījumu redakcijas galvenais redaktors Reinis Ādmīdiņš, satīrisku pārraižu cikla "Mūsu laikmeta ainiņas", "Provinces dzīves ainiņas" un "Saulgožu pagasta dzīves ainiņas" autors.

Visus minētos joku raidījumus agrāk izpildīja profesionāli aktieri un dziedātāji, tad pagājušā gadsimta  80. gadu beigās radās „Zvaigznīšu  brīdis”, ko  izveidoja viens jauns filoloģijas students kopā ar saviem draugiem un  paziņām. Raidījums, kas tolaik bija kas svaigs un nedzirdēts, kad ēterā  sava prieka pēc ar smieklīgiem tekstiem un dziesmām ērmojās un ālējās Arnis Kundziņš, Ēriks Loks, Ufo, Roberts Gobziņš, Jussi Pekonens un vēl citi raibi tēli un personības. Tas bija raidījums, par ko paši veidotāji teica: „Domāts gan ekonomiski aktīviem, gan ekonomiski pasīviem cilvēkiem, istabas augiem un dzīvniekiem vecumā no 3 līdz 93 gadiem.” Raidījumam bija liels piekritēju pulks un arī gana daudz klausītāju, kas nesaprata šo humoru.

Šajā raidījumā Arnis Kundziņš un Ēriks Loks atceras minētā raidījuma beigas, kad 1993.gada septembrī toreizējie „zbisti”, tā dēvēja „Zvaigznīšu brīža” veidotājus, ielika granīta plāksni Doma laukuma bruģī. Bet iedīgļi „Zvaigznīšu brīdim”  meklējami oktobrēniem domātā pārraidē, kad jaunu studentu uzaicināja uz radio Bērnu un jauniešu raidījumu redakciju.

Diemžēl radio fonotēkā nav saglabājušies „Zvaigznīšu brīža” ieraksti. Raidījumā atskaņotias ir rodams  kanālā youtube platformā, kur apkopoti tolaik televīzijas humora raidījuma „Pirmā prognoze” fragmenti ar „Zvaigznīšu brīža” komandas dalību. Sižeti nereti tika filmēti radio redakcijas telpās, tā teikt „zbistu” rezidencē, kur uzturējās arī viens no zvaigznīšniekiem Ēriks Loks,  tagad Latvijas Radio 2 darbinieks.

Raidījums „ Zvaigznīšu brīdis” uz īsu laiku atdzima radio NABA viļņos, kad šajā raidījumā rosījās daļa no kādreizējās  komandas un skanēja tikpat interesenta un  savdabīga mūzika, kā šī raidījuma ziedu laikos.

Vēl stāsts par  četriem kungiem, kuri 2002. gadā darbadienu rītos sāka jokot jeb apvingrot kādu politisku, ekonomisku vai sabiedrisku aktualitāti. Toreizējais radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts, žurnālists Ilmārs Latkovskis, biznesa konsultants un publicists Mārcis Bendiks un reklāmas tekstu autors Eduards Liniņš piecas reizes nedēļā ironizēja un vilka uz zoba politiķus, augstu un ne tik augstu stāvošas amatpersonas, sabiedriskus darbiniekus un notikumus Latvijā un pasaulē. Toreiz draudzīgais kvartets jau sen ir pašķīries un katrs no kungiem uzstājās dažādās frekvencēs, tāpēc atcerēties „Rīta rosmes” laikus aicināju savu kolēģi, raidījumu „Divas puslodes” un ”Šīs dienas acīm” veidotāju Eduardu Liniņu.

Kaut ko līdzīgu „Rīta rosmei” šobrīd var dzirdēt  interneta lietotnēs skanošajā Latvijas Radio raidierakstā „Noliktava”, kur trīs, kā viņi paši sevi sauc, „pašpasludinātie dīvāna eksperti un mikrofuturologi Elīna Geida, Jānis Kronis un Uldis Ziediņš, liekot lietā apšaubāmu humoru un robus izglītībā, cenšas prognozēt nākotni”. Bet par šo un citiem  raidierakstiem runāšu kādā no turpmākajiem raidījumiem.