Atskats uz diviem populāriem seriāliem Latvijas Radio vēsturē. 1963. gadā Radio sāka raidīt Voldemāra Sauleskalna raidlugu "Māras Silenieces dienasgrāmata". Divus gadus reizi mēnesī cilvēki pielāgoja savas darba gaitas, lai varētu sekot līdzi zootehniķes Māras darba un mīlas dzīvei. Savukārt 2002. gadā radio ēterā katru sestdienas rītu gluži kā realitātes šovā rosījās radio ģimene - mamma Helēna, tētis Filips, meita Madara un mazais brālītis Enriko, radot klātbūtnes sajūtu un runājot par tiem pašiem jautājumiem, kas ikdienā nodarbina ikvienu ģimeni.

1963. gada 16.febrāra  laikrakstā „Rīgas Viļņi” publicēts pieteikums „Māras Silenieces dienasgrāmata”.

„Ar šādu virsrakstu 24. februārī plkst.16.10 Literāro raidījumu redakcija uzsāk ciklu, ko turpmāk dzirdēsit katra mēneša pēdējā svētdienā. Māra Sileniece ir pavisam parasta meitene, tādu mums ir tūkstošiem republikas kolhozos un padomju saimniecībās. Māra vēl aug un veidojas, tāpēc viņas domas un rīcība var izraisīt auglīgus strīdus.”

Par auglīgiem strīdiem vēsture klusē, bet stāsts par jauno zootehniķi un viņas attiecībām ar kolhoza agronomu bija ļoti auglīgs radio iestudējums divu gadu garumā. Tas radies dramaturga Voldemāra Sauleskalna un teātra un kino zinātnieces Valentīnas Freimanes kopdarba rezultātā. Galvenajā Māras Silenieces lomā tika  izvēlēta aktrise Antra Liedskalniņa, viņas iemīļoto Pēteri Bērzāju tēloja Arnolds Liniņš.

„Neatceros, kurš tieši iemeta mūsu smadzenēs sēklu par raidlugu sēriju, bija dzirdēts, ka ārzemēs radiofonā un televīzijā tādus seriālus taisot.” Tā biogrāfiskajā grāmatā „Antigones likums” par savu darbu radio literāro un dramatisko raidījumu redakcijā atceras Valentīna Freimane.

Tolaik Valentīna Freimane strādāja Radio un bija šī iestudējuma redaktore. Viņa arī atminas, ka sižetus par kolhoza  ikdienu un sadzīviskām nebūšanām Sauleskalns nolūkojis reģionālajos laikrakstos.

Seriāls, kā jau minēju, bija ļoti populārs. Kā lasāms Valentīnas Freimanes atmiņās, tad ražas novākšanas periodā no kolhoziem rakstīja lūgumus uz radio ielikt raidījumu vēlāk, jo pirms septiņiem vakarā cilvēki vēl strādāja uz lauka. Un lai arī Valentīna Freimane teikusi, ka viņi abi ar dramaturgu Sauleskalnu bijuši dievi, jo varējuši savus raidlugas varoņus ielikt dažādās situācijās, tomēr bija reize, kad klausītāji nepieļāva  nežēlīgu agronoma Pētera Bērzāja aiziešanu, jo šīs lomas tēlotājam Arnoldam Liniņam parādījās iespēja stažēties vienu gadu režisoru kursos Maskavā.

Raidluga skanēja divus gadus un pēdējā sērija beidzas uz gaišas nots – Māra ar mīļoto Pēteri svin kāzas.

„Seriāls bija komunikācijas materiāls mākslas formā. Un, ja uztrāpi iespējai pieskarties dzīvām klausītāja vai skatītāja jūtām, tas jāuztver nopietni kā nozīmīga sabiedriska parādība.” Tā skan Valentīnas Freimanes  grāmatā rakstītā atziņa un to var pilnā mērā attiecināt uz kādu citu radio seriālu, kas skanēja no 2002. līdz 2005. gadam, kad katru sestdienas rītu tiešajā ēterā rosījās Selgu ģimene.

Sākotnēji bija doma raidījuma vadīšanu trīsstundu garumā uzticēt īstai ģimenei, bet ātri vien raidījuma veidotāji saprata, ka elastīgāks scenārijs būs ar izdomātiem tēliem, kuri studijā uzvedas kā reāli personāži. Un tā Selgu ģimene raidījumu gaitā kļuva kuplāka, viņiem pievienojās mazais brālītis Enriko, kas radio studijā bija redzams lelles veidolā, bet ēterā dzirdams kā radiokolēģes mazbērna ierakstītā balss. Uzradās arī Selgu  vecvecāki, kaimiņi, krustvecāki, kuru lomās iejutās paši Rradio darbinieki.

Selgu ģimene izspēlēja situācijas no reālās dzīves, bet tā kā raidījums skanēja ēterā trīs stundas, tad šajā laikā žurnālistu komanda, kurā toreiz bija Anitra Tooma, Liega Piešiņa, Māra Krontāle, Danute Bēdele, Arta Skudra un arī šī raidījuma autore Zane Lāce-Baltalskne, veidoja sižetus par notikumiem, aktualitātēm, brīvā laika pavadīšanas iespējām, stāstus par dabu, par ģimenes paradumiem un  tradīcijām, kā arī tika rīkoti konkursi klausītājiem un studijā allaž tika aicināts kāds viesis. Tā sestdienu rītos neskaitāmas ģimenes varēja saklausīt jautājumus un rast atbildes par lielām un mazām dzīves norisēm, kas skar ikvienu mammu, tēti, vīru un sievu, bērnus un vecvecākus.

Seriāls beidzās ar to, ka Selgas pārceļas dzīvot ārzemēs un pēdējā raidījumā  visi  radio ģimenes rīta dalībnieki ņēma dēli un naglas, aiznagloja Selgu mājas logus ciet un izteica savu novēlējumu aizbraucējiem.