"…Vismazākā ir spīkeru studija, tā ir istabiņa, kurā lasa ziņas un spēlē skaņuplates. Jau lielāka ir lektoru studija priekšlasījumiem, tur telpa ir klāta ar grīdsegu, popētiem griestiem, sienas ar priekškariem, galds ar mikrofonu un pulksteni un ērts krēsls." (V. Veldre. laikraksts „Zemnieku Domas" 1937. g.)

Kopā ar arhitektu Jāni Lejnieku un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sabiedrisko attiecību speciālistu Gunti Rozenbergu dodamies lūkot telpas, kuru vairs nav. Klausoties senos atmiņu stāstos, mēģināsim "restaurēt" Latvijas Radiofona gaisotni ēkā Aspazijas bulvārī 5 20. gadsimta 20.-30. gados.