"…Ar 1969. gada 1. janvāri raidījums "Latviešiem svešumā" tiek pārveidots par programmu "Dzintarkrasts". "Dzintarkrasta" uzdevums ir stāstīt ārzemes dzīvojošajiem latviešiem par dzīvi Padomju Latvijā, iepazīstināt viņus ar mūsu sasniegumiem ekonomikā un kultūrā, plaši atspoguļot ekonomiskas un kultūras saites ar brālīgajām padomju republikām."

Šis ir citāts no B.Hiršfelda grāmatas "28 stundas diennaktī".

Raidījumi tautiešiem ārzemēs un zviedriem domāta programma, tāpat arī iekšpolitiskie un ārpolitiskie raidījumi - tie visi skanēja ar mērķi propagandēt padomju dzīves "jaukumus" un sasniegumus un parādīt mūsu klausītājiem rietumu pasaules dekadenci. Kopā ar vēsturnieku Kasparu Zelli analizējam, kā padomju laikos Latvijas Radio raidījumos izpaudās šī propaganda.

"Marksistiski ļeņiniskā pasaules uzskata propaganda ir  kļuvusi kaujinieciskāka, uzlabojusies ārzemju naidīgās propagandas atmaskošana, pilnveidojušās raidījumu formas un žanri.  Klausītāju uzmanību iemanto Propagandas raidījumu redakcijas raidījumi  „Aiz robežstaba – kapitālisms” un „Notikumu orbītā”."

Arī šis ir citāts no B.Hiršfelda grāmatas "28 stundas diennaktī".

Ne tikai šajās konkrētajās pārraidēs, bet teju visos raidījumos tolaik izskanēja paradigma par padomju dzīves jaukumiem un sasniegumiem pretstatā Rietumu pasaules dekadencei.

Raidījums "Dzintarkrasts" sākotnēji ar nosaukumu "Raidījums latviešiem ārzemēs" sāka skanēt jau 1947. gadā, un kā raksta Boriss Hiršfelds, "raidījums latviešiem svešumā izraisa dzīvu interesi un atbalsi". Raidījumā arī izskan aicinājumi tautiešiem atgriezties dzimtenē.

Kaspars Zellis stāsta, ka atgriezās diezgan daudzi, aptuveni trešā daļa no Otrā pasaules kara beigās aizbēgušajiem: vieni  atbrauca pakaļ, jo dzīve bēgļu nometnēs nebija viegla, citiem te palika ģimenes un vēl daļa  atbraucēju bija propagandas upuri.

Vēlākajos gados minētajā raidījumā dzirdam īsas intervijas ar latviešiem, kas šeit ieradušies viesos un uzdodot parastos jautājumus, kā patīk Rīga, kādi ir spilgtākie iespaidi, dzirdam arī  slavinājumus padomju iekārtai.

Analizējot to laiku pārraides, Kaspars Zellis bilst, ka tās arī tika veidotas ar mērķi šķelt trimdas latviešu sabiedrību, nereti „Dzintarkrastā” tika piesaukti latvieši, kas piedalījušies ebreju iznīcināšanā un tas izraisīja polemiku klaida latviešu vidū.

Zviedru valodā skanošais raidījums ēterā parādījās 1960. gadā. Raidījumu vadīja zviedru komunists Hildfings Karlsons un Aldona Tepfere, pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes mazmeita, kura Rīgā  no Zviedrijas atgriezās vien 18 gadus veca, mīlestības dēļ viņa sekoja līdz savam vīram Leonam Reiteram, diriģenta Teodroa Reitera dēlam. Darbu radio atrada, jo tolaik Latvijā bija ļoti maz zviedru valodas pratēju.