Par radio aparātu būvi, nelegālajiem radio klausītājiem jeb "zaķiem" un par to, kā šodien sazinās radioamatieri visā pasaulē stāsta Latvijas Radio amatieru līgas biedrs Andris Bruņenieks.

Kā  telegrāfa raidīts Morzes kods, tāds izklausījās radio pašos pirmsākumos vēl pirms radio pionieri, izgudrotāji Tesla, Markoni un Popovs veica savus eksperimentus elektromagnētisko viļņu pārraidē un uztveršanā. Šogad ne tikai Latvijas Radio atzīmē  savu simtgadi, bet arī Starptautiskā  radioamatieru apvienība tieši aprīļa mēnesī svin šādu pašu apaļu jubileju un tāpēc dažādās radioamatieru frekvencēs var dzirdēt gan šādas skaņas, gan ciparu kodos raidītus tekstus saziņai un savstarpējiem apsveikumiem.

Latvijā Radio biedrība tika nodibināta jau 1924. gadā, kad tolaik jaunais saziņas līdzeklis mūsu valstī vēl tika testēts. Ņemot vērā, ka pirmie radioaparāti tika būvēti turpat Pasta un telegrāfa virsvaldē, kuras paspārnē arī dzima mūsu radio, aparāti bija dārgi, maksāja aptuveni 140 latus, to cena bija vienas mēnešalgas apmērā. Lai popularizētu jauno mediju un atpelnītu Latvijas Radiofona darbību, Radio biedrība rīkoja izstādes, lasīja lekcijas un izglītoja  tehniski apsviedīgus ļaužus, lai viņi paši varētu uzbūvēt sev radioaparātus.

Nepietika tolaik ar radioaparātaiegādi vai uzbūvi vien. Kā Andris Bruņenieks  min, lai legāli varētu klausīties radio, vajadzēja iegādāties abonomentu, bet, kā zināms, cilvēkam piemīt tāda indeve, ja vien ir iespēja, tad likumu apiet ar līkumu. Un tā tas bija arī radio abonēšanas gadījumā, kad tolaik palielinoties  oficiālo radioklausītāju skaitam, palielinājās arī tā sauktie radio „zaķi”, kuri bez maksas  ausījās jauno mediju.

Andris Bruņenieks arī stāsta, ko radioamatieri dara šodien. Intervija notiek  radioamatiera mājās. Istabā, kur var aplūkot gan senus radioaparātus un to uzbūvētas replikas, Andris Bruņenieks arī demonstrē, kā un par ko radioamatieri sazinās savā starpā, jo īpaši tagad, kad Starptautiskā radioamatieru apvienība IRU svin savu 100 pastāvēšanas  gadadienu.