1932. gada vasarā Kalsnavas pagastā līdzās topošajai raidstacijai uzcēla divus 116 metrus augstus priedes koka torņus, kuru galos nostiepa antenu. Tobrīd tie bijuši augstākie koka radio masti Eiropā. Pagājušā gada rudenī durvis vēra rekonstruētā Latvijas Radio 1 tiešraižu studija - šobrīd modernākā un mūsdienīgākā studija radiomājā. Tehniskā attīstība Latvijas Radio - ar drēbi tapsētas studijas, radio antenas Kuldīgā un Madonā pagājušā gadsimta 30. gados un šodienas realitāte - radio raidījumu filmēšana.

Rīgā 1924.gada 28. martā Saeimas budžeta komisijas locekļi  nolemj piešķirt 7 miljonus rubļu vecajā jeb 140 tūkstošus latu jaunajā naudā radiofona būvdarbiem. Tā kā Latvijā nebija tik dižu speciālistu radioraidītāju būvē, tad šo uzdevumu uzticēja Francijas radio elektrības sabiedrībai un 1925. gada pavasarī ar kuģi no Francijas ostas Denkerkas atved antenas mastus un raidītāja iekārtu. To nolemj uzstādīt  kanālmalā un līdzās esošo mazo ieliņu, kur tagad kursē 1.tramvajs, nosauc par Radio ielu. Kā lasāms grāmatā „Radio 75”, tad mastus montēja visu jūliju, un kad tie bija uzstādīti, tajos 45 metru augstumā uzkāpa pirmais drosminieks -laikraksta „Jaunākās Ziņas” žurnālists. Bet ne viņš viens bija šo torņu „alpīnists”.

Tikām līdzās Pasta telegrāfa virsvaldes ēkā, namā, Aspazijas bulvārī 5, kur tagad atrodas Latvijas Universitātes fakultātes, pāris telpās iekārtoja raidītāju un vienu studiju. Pirmās studijas sienas bija iztapsētas ar auduma drapējumiem un grīdu klāja biezs paklājs, lai slāpētu skaņas no ārpuses. Tolaik presē tika sīki aprakstīts, kā izskatījās minētā studija.

Kopš radio sāka raidīt, paralēli notiek arī jaunā raidlīdzekļa paplašināšanas un uzlabošanas darbi. Pasta un telegrāfa virsvaldes ēkā radio vajadzībām būvē papildus vēl divus stāvus, bet citviet Latvijā slej augšā radioantenas, lai nodrošinātu apraidi plašākām ļaužu masām. Un tā 1932. gadā Liepājā darbu sāk pārbūvētais radio telegrāfa īsviļņu raidītājs, tajā pašā gadā pie Aiviekstes elektrostacijas ceļ Madonas raidstaciju, un 1934. gada decembrī sāk darboties raidītājs Kuldīgas raidītājs. Bet runājot par Madonas apkaimē esošajiem torņiem, jāpiemin šo būvju tehniskie parametri, kas tolaik pievērsa arī Amerikas inženieru uzmanību.

Viss plūst un mainās, un tagad ar lielu lēcienu piezemējamies šodienā, kad radio studijā vairs nav nekādu drapēriju un biezu rakstainu paklāju, bet  gaišos toņos reljefas sienas, galds ar vairākiem mikrofoniem, visapkārt datoru monitori un to visu var vērot video formātā.

Pirms vairākiem gadiem, kad  kāds no kolēģiem izlīdzēja raidījuma vai sižeta veidošanā, vienmēr atteicu, ka pateicībā par pakalpojumu, šī kolēģa vārdu minēšu raidījuma titros sarakstā tūlīt aiz kaskadieriem un grimētājiem. Toreiz domāju, ka esmu varen asprātīga, bet nu saprotu, ka  šis joks ir tehniski novecojis, jo jau krietnu laiku ne reizi vien, dzirdu darba biedrenes sūrojamies par profesionāla grimētāja trūkumu tajās reizēs, kad radio raidījums tiek filmēts minētajā studijā.

Par to, kā tehnologījas mainījušas raidījuma vadītāju darbu stāsta raidījumu "Krustpunktā" un "Divas puslodes" vadītājs Aidis Tomsons un raidījuma "Ģimenes studija" vadītāja Agnese Linka. Bet par to, kā norit filmēšana, stāsta audiovizuālā satura veidotājs Toms Šics.