Skaniska rosība ris telpā, kur sēd Latvijas Radio 1 ētera operators, šajā gadījumā tā ir Iveta Zvejniece – viena no tiem klausītājam nedzirdamajiem starpniekiem, kas gādā par to, lai raidījuma veidotāja darbs izskanētu ēterā. Gan Iveta, gan viņas kolēģis Aleksis Šaicānovs stāsta par dinamisko darbu pie skaņu pults, vadot pārraides tiešajā ēterā, bet no arhīva materiāliem klausāmies, kā noritēja skaņu operatora darbs agrāk, kad no magnetofona lenšu graizīšanas un līmēšanas pirksti kļuva jēli. Par to stāsta Aija Keizika un Inga Bēdele.

Operatora pultij, salīdzinot ar agrākiem laikiem, ir nākušas klāt vairāk pogu, un apkārt pultij rindojas datoru monitori, kur redzams, kādi gabali cik gari ēterā ir spēlējami, kā kosmosa kuģa kapteinis visas šīs uzpariktes uzmana un  kontrolē operators. "Tagad mums ir sēdošs darbs," saka Iveta Zvejniece, bet

bija laiks, kad tiešā ētera operators ar cirka žongliera cienīgu prasmi ziņu laikā zibenīgi mainīja lenšu ruļļus un bija kaujas gatavībā labot un tīt kopā vaļā pasprukušo lenti.

Iveta radio ir nostrādājusi teju 40 gadus, sākusi kā sekretāre, bet drīz vien pievērsusies operatores darbam. 

Gtavojoties kārtējam ziņu izlaidumam, no Ivetas uzzinām, kā precīzajam radio pulkstenim tiek pieskaņota ik sekunde un kas ir „zirgi”, kas palīdz šo precizitāti ievērot.

Skaņu operators Aleksis Šaicanovs savukārt darbu pie ētera pults sāka 1992. gadā. Ar viņu runājam par to, kā viņam šķiet, cik ļoti ir mainījušies viņa darba apstākļi kopš magnetofonu, kompaktdisku un minidisku ēras laikiem, tagad darbojoties tikai ar pulti un datoru.

„Tiešajā ēterā ir kā hokeja laukumā – situācija var manīties sekundes laikā,” pēc mūsu sarunas Aleksis vēlāk atsūta šādu ziņu telefonā, un ir skaidrs, ka radio ētera operatori ir rūdīti šādiem gadījumiem.

Pirms aptuveni 30 gadiem un, protams, arī krietni agrāk puspagraba telpās montāžas studijās raidījumus montēja uz lenšu magnetofoniem. Savulaik tādas meistares  Latvijas Radio bija vairākas, viena no viņām – Inga Bēdele, kura šobrīd strādā radio jau 48 gadus un vēl aizvien nu jau  protams datorā montē radio raidījumus, otra – Aija Keizika, kas 2016. gadā aizgāja mūžībā.

Tagad, redzot skaņu datora monitorā, kas izskatās kā trekna kardiogrammas līkne, ir viegli izķert skaņu „blusas” ierakstītajā materiālā, bet agrāk tikai graizot un līmējot magnetofona lentu, bija ļoti jāuztrenē auss un pirkstu veiklība, lai kvalitatīvi samontētu raidījumu.

Neraugoties uz šo tolaik smago darbu, tas vilinājis, piemēram Inga Bēdele radio valdzinājumam nodevusies pamatīgi un apzināti mēģinājusi iekarot šo iestādi, lai darītu savu sapņu darbu, proti, montētu raidījumus.