Pilsētbērziņu ģimene zaļumos. Redaktore Dzintra Matuzāle. Projekta vadītāja Māra Eglīte. Ierakstīts 2018. gada pavasarī.

Lasījuma režisore Zane Daudziņa:

Radioteātris piedāvā paklausīties Andrē Balžekienes stāstu „Pilsētbērziņu ģimene zaļumos”.  No angļu valodas to tulkojusi Dagnija Dreika, bet stāstu ielasījuši LKA studenti  Una Eglīte, Sandija Dovgāne, Elizabete Skrastiņa, Matīss Budovskis. Režisore esmu es - Zane Daudziņa. Skaņu režisors Andis Ploks. Muzikālo pavadījumu izpilda Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas audzēkņi Marija Ņizkodubova un Valērijs Afanasjevs. Mums pašiem šis stāsts ļoti patika. Ceram, ka arī jums tas liks daudz ko pārdomāt.

Fragments no grāmatas:

„Mani sauc Līna, man ir septiņi gadi. Man patīk gatavot visādas lietas. Es būvēju skaistas mājiņas, pilis un pilsētas. Dziedinu dzīvniekus un bērnus. Darinu tērpus. Un brīvajā laikā braucu ar sacīkšu auto. Zinu, ko jūs domājat – kā tas ir iespējams? Vai tās nav pārāk daudzas nodarbes septiņgadīgai meitenei? Labi, ļaujiet atzīties un pastāstīt noslēpumu – es ar to noņemos savā planšetē!

Šī ir mana mamma – nevainojama. Viņai iet pie sirds šis vārds. Tas nozīmē, ka viss, kas norisinās, notiek tieši tā, kā paredzēts. Viņa zina, kad jāceļas augšā, kad jāēd, kad jālasa un kad jāliekas gultā. Man šķiet, ka viņa zina pilnīgi visu, pat zvaigžņu vārdus! Manuprāt, viņa tiešām ir perfekta.

Mans tētis ir pārsteidzošs. Man patīk viņa sprogainie mati un smieklīgie stāstiņi. Ir gana tādu būšanu, par kurām es gribētu dzirdēt no viņa, bet viņš tās neatklāj. Un raksta par tām ar datoru. Iznākums ir  detektīvromāni pieaugušajiem. Kad izaugšu, tad noteikti tos izlasīšu.

Manai mazajai māsai Emmai ir četri gadi. Ja vēlaties ar viņu draudzēties, tad vajag uzlikt kādu zīmēto filmiņu un atnest saldumus. Arī tagad dzirdu, ka darbojas televizors un čaukst konfekšu paciņa.

Mēs, Pilsētbērziņi, esam ļoti aizņemta ģimene. Es darbojos ar savu planšeti. Emma cītīgi skatās kino. Mamma runā pa telefonu un klikšķina savu datoru. Tētis tikai sacer un pieraksta.

Taču kādu dienu viss mainījās.“