Fragmentus no Dzintara Tilaka skolas brīvlaika piedzīvojumu romāna "Labo blēņu vasara" lasa autors. Pirmā daļa "Piedzīvojumi sākas", otrā daļa - "Vakars uz ezera".

Bija 2018. gada februāris, kad rakstnieks Dzintars Tilaks uzrakstīja pēdējos teikumus savā grāmatā „Labo blēņu vasara”. Tā bija autora trešā grāmata jaunajiem lasītājiem. Iepriekšējās - „OKI DOKI jeb Kad mēs augām” un „Čomiņš” jau bija lasītāju atzītas un labi novērtētas. Arī „Labo blēņu vasarā” aprakstītie piedzīvojumi aizrāva lasītājus. Un pat tā, ka viņi, grāmatas iedvesmoti, izveidoja paši savus vasaras piedzīvojumu videostāstus.

Kāpēc grāmatai dots nosaukums „Labo blēņu vasara”? Gadās taču tā, ka viens otrs labi domāts plāns netīšām pārvēršas blēņās. Īpaši jau tādā vecumā, kad enerģija kūsā pāri malām un nosēdēt, neko nedarot, nav iespējams.

Pirmajā daļā dzirdēsit, kā sākas pilsētnieka Aivja piedzīvojumi laukos, kā viņš sadraudzējas ar lauku puisi Renāru.

Bet otrajā… droši vien, ka arī jums pazīstams teiciens „nu gan ir vakars uz ezera”. Tieši par tādu vakaru dzirdēsit otrajā lasījumā.