"Mans grāmatplaukta stāsts". Latviešu valodas aģentūras skolēnu radošo darbu konkursa labāko sacerējumu lasījumi. 3. raidījums. 5. - 9. klašu skolēnu darbu lasījumi.

Režisors Valdis Lūriņš. Komponists Valdis Zilveris. Skaņu režisors Andis Ploks. Lasa Laura Siliņa un Uldis Siliņš. Redaktore Dzintra Matuzāle. Producentes Māra Eglīte un Velga Līcīte-Meldere.

Īsi citāti no jauno autoru darbiem:

Laiks, kad šis grāmatplaukts bija mans rotaļu lauks, ir sen pagājis. Šodien es lasu un iepazīstu Alberta Dziļuma, Irmas Grebzdes, Anšlava Eglīša, Aīdas Niedras, Arvīda Michelsona un daudzu citu autoru darbus. No šiem darbiem saprotu, kā veidojās mūsu latviešu nacionālā pašapziņa. Domāju, ka šī nav vienkārša lasāmviela, bet gan šīs grāmatas lika latviešiem svešumā palikt par latviešiem, un tas savukārt pierāda, ka grāmatas ir mūsu tautas un valsts sargātājas.  

Dāvids Ēberliņš, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 9. klase

Mans grāmatplaukts pārliecinoši darījis savu darbu pēc vislabākās sirdsapziņas visu šo daudzo gadu garumā. Reizēm gan var just, ka plaukts par kaut ko ir sabēdājies vai apvainojies, jo tad tas labprāt dara visu, lai kāds (visbiežāk – es) tajā ieskrietu un atsistu, piemēram, kāju. Tad es padusmojos, tomēr pēc laiciņa saprotu, ka sāp ne tikai man, bet arī plauktam. Varbūt sāp, ka neesmu pats kārākais lasītājs ģimenē. Tomēr mēs ātri izlīgstam, palaikam pieredzot interesantus brīžus.

Rūdolfs Briedis, Bērzaunes pamatskolas 9. klase

Vēstulē Ziemassvētku vecītim es palūdzu man uzdāvināt savu grāmatplauktu. Un divdesmit piektajā decembrī es pamodos ar glītu, baltu grāmatplauktu savā istabā.

Pagāja nedēļa, un grāmatplaukta pirmā rinda tika aizpildīta ar pasakām par Pelnrušķīti un citām princesēm. Bet es joprojām nemācēju lasīt. Vecākiem nebija laika man lasīt, brālis un māsa arī bija aizņemti. Es ieliku visas grāmatas manā mazajā rozā somā un palūdzu mammai aizvest mani pie vecmāmiņas. Viņa, bijusī literatūras skolotāja. Viņa gribēja, lai es pati iemācos lasīt. Tas prasīja mēnešus, bet izdevās.

Anna Muļica, Briseles II Eiropas skolas 9. klase (14 gadi)

Kad biju mazs, domāju, ka rūķītis eksistē, un viens tāds dzīvo manā grāmatplauktā. Viņš sarindojis grāmatu muguriņas tā, lai izveidotos īsta glezna. Šis grāmatrūķis visvairāk dzīvoja bērnu grāmatās.

Kādu dienu pievērsos grāmatplauktam, domāju, ka rūķim tur vairs nepatīk, jo ilgāku laiku nebiju ar viņu sastapies. Sāku pārcilāt visas grāmatas. Tajās atradu daudz dažādu grāmatzīmju. Starp grāmatu lapām ieraudzīju kaltētu koku lapu, pat kādu fotogrāfiju, bet visinteresantāk bija atrast vēstules. Paņēmu kādu vēstuli, pazinu mammas rokrakstu. Sapratu, ka citu vēstules bez atļaujas nedrīkst lasīt, tomēr interese bija tik liela, ka nenocietos un izlasīju.

Miks Saulītis, Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāles 9. klase

Savu bērnību bieži pavadīju vecvecmāmiņas dzīvoklī. Dzīvoklis bija mazs, bet ļoti omulīgs, turklāt tam bija bēniņi, interesantākā vieta uz visas pasaules. Protams, mana mīļākā vieta. Bija jākāpj pa lielām koka trepēm, un durvis nemaz tik viegli nevarēja atvērt, jo no mitruma tās bija kļuvušas smagas. Telpā bija tikai viens noputējis logs, no kura nāca knapa dienas gaisma. Un tur tas bija: lielais vecvectēva grāmatplaukts! Kā milzis!

Ieva Muciniece, Elejas vidusskola 9. klase

Esmu grāmatplaukts un zinu, ka grāmatas man, tāpat kā manai meitenei, būs svarīgas vienmēr. Lasīšana izmaina cilvēku, taču nekad sliktā vai nepareizā veidā. Lasīšana iedvesmo kļūt labākiem.

Elīza Evelīna Pētersone, Trikātas pamatskolas 9. klase

Latviešu valodas aģentūra jau piecpadsmit gadus Eiropas Valodu dienā izsludina ikgadējo radošo darbu konkursu skolēniem. 2021. gada konkursa tēma bija “Mans grāmatplaukta stāsts”. Kopumā tika saņemti 1090 darbi – esejas, dzejoļi, domraksti un zīmējumi gan no Latvijas, gan latviešu skolām ārzemēs. Skolēnu labākie darbi tiek izdoti grāmatās. Šī ir jau piecpadsmitā grāmata skolēnu radošo darbu sērijā, un šajā grāmatā publicēti 417 skolēnu darbi.