Meža meitene Maija. Vasaras stāsti "Kur putniem ir pods" un "Kas staigā naktī". Fragmentu lasījums no Viestura Ķerus grāmatas. 1. daļa.

Šonakt negulēja ne mamma un tētis, ne Maija. Šonakt Maija devās līdzi tētim skaitīt griezes.

„Tie ir putni, kas naktī dzied,” bija teicis tētis. Mamma viņus abus aizveda ar mašīnu līdz vietai, kur jāsāk iet, un izlaida laukmalā.

Nakts ir jocīgs laiks. Tu ej savā mazajā pasaulītē, ietīts tumsas segā, un tev apkārt tumsā plešas nezināmais. Ceļa grants čirkst zem taviem soļiem. Brīžiem silta gaisa straume noglāsta seju. Un tā gaismiņa tur tālumā – dienā tā būtu parasta māja, bet tagad – gandrīz kā pasakā...

„Viņš gāja un gāja, līdz ieraudzīja tālumā mirdzam gaismiņu...”

Vai tur dzīvo ragana? Vai zvēri taisās uz gulētiešanu? Vai veca vecenīte gaida, kad atnāks labā meitene un palīdzēs viņai maizīti izcept? Labības lauks atkal klusi iešalcās un aizviļņojās pelēkajā vasaras nakts tumsā.

„Labi, ka mazajā pasaulītē ir tētis,” Maija nodomāja un ciešāk saspieda viņa roku.

Lasa Agnese Budovska. Režisors Edmunds Freibergs. Skaņu režisors Andis Ploks. Komponists Valdis Zilveris.