Pēc Maskavas Leļļu teātra pasūtījuma bija tapusi luga „Škola Sņeguročki”. Teksta autors Georgijs Landaus, mūzikas autors Grigorijs Tepļickis. Luga ar lieliem panākumiem tika izrādīta Maskavā, kur tika nolemts, ka to vajadzētu iestudēt arī citās padomju republikās. Visticamāk, ka tā darbs atceļoja arī uz Latviju.

Tālajā 1954. gadā esot bijusi barga ziema. Velta Skurstene atceras, ka ne viens vien „Sniegbaltītes” skolēns šņaukājies un dzēris karstu tēju. Taču tas ne uz mirkli neesot nomācis pacilājošo garastāvokli Radioteātrī, jo nolīgto grupu iepriecinājis iestudējuma žirgtais saturs un joki, kurus vēl pavisam svaigus un pēc tintes smaržojošus uz Latvijas Radio bija atnesusi tulkotāja Anna Bauga, bet no Maskavas saņemtas notis jaukām melodijām.

Tā nu, laukā kūleņojot sniega vērpetēm, Radioteātrī visi gatavojās darbam. Sniegbaltītes lomā iejutās Dagmāra Kupce,  Salavectēva balsī runāja Harijs Avens, gādīgo Lāceni iemiesoja Emma Ezeriņa, par skolas audzēkņiem kļuva Kārlis Strāders – Lācēns Miška, Vera Singajevska – Vilcēns, Emīlija Bērziņa – Vārna, Alfons Kalpaks – Āpsēns, Elvīra Leimane – Vāverīte, Velta Skurstene – Ezītis, Maiga Grīnberga un Aija Zuze – zaķēni, bet teicējas loma tika uzticēta Ausmai Indriksonei. Režisore – Anastasija Stepulāne, skaņu režisors – Zigurds Elsbergs, redaktore – Biruta Zeiberliņa. Raidlugu šajā anotācijā ilustrējuši Cēsu pilsētas Mākslas skolas audzēkņi.

No iestudējuma tapšanas brīža mūs šķir jau seši gadu desmiti, kuru laikā tapis simtiem citu darbu, taču pēdējos gados aizvien biežāk un biežāk ļaudis taujā pēc „Sniegbaltītes skolas”. Latvijā „Sniegbaltītes skolas” fantastiskie panākumi slēpjas mūsu pašu cilvēkos. „Es arī mācīšos”,  saka Miška, kad zvērēni dodas uz skolu. Laiks pamācīties arī mums!

 Radioteātris pateicas visiem, kas, ieliekot darbā sirdi un dvēseli, radīja leģendu…