E-dziesmu svētki ir jau sākušies un tie risināsies līdz 31. oktobrim. Tie, protams, nav kārtējie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, tie ir citādi svētki, kuri ļauj dokumentēt tieši šo brīdi, kurā dzīvojam, pielikt punktu ilgajam mēģinājumu procesam, jo pirms gada pandēmija izjauca paredzēto svētku norisi klātienē. Un katram dalībniekam izvērtēt, vai vispār vēlos turpināt, dziedāt, dejot, muzicēt vai citādi radoši darboties. Tiekoties ar XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem Kurzemē, viesojamies Liepājā un Kuldīgā, kur savās sajūtās par svētkiem dalās tautas un mūsdienu dejas dejotāji, folkloristi, teātra spēlētāji, vizuāli plastiskās mākslas veidotāji un koristi.

Liepājas pilsētas svētku koordinatore Ineta Klāsone atzīst, ka tas, ka tik vēlu tika pieņemts lēmums par svētku norisi un kādā formātā tie būs, ietekmēja daudzu izšķiršanos - piedalīties vai nē.

Tomēr liepājnieki būs e-svētku dalībnieku rindās ar 1607 dalībniekiem dažādās jomās, lielākā daļa, protams, dziedātāji un dejotāji, bet arī vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas pārstāvji.

"Lai kādi būs svētki, mēs pielāgosimies un piedalīsimies," pārliecināta Ineta Klāsone.

Kā dejotāji piedalīsies šajos svētkos, atklāj Liepājas bērnu un jaunatnes centra tautas deju metodiķe Eva Krētaine. Viņa atzīst, ka bērniem bijis interesants repertuārs, lai būtu, kur augt. Ja varētu sadoties rokās, to varētu arī parādīt.

"Šobrīd video klips "Svinēt sauli", kas tikai izdejots visā Latvijā, tas bija unikāls projekts, jo Dagmāra Bārbala kā horeogrāfe-inscenētāja bija izveidojusi. Tas bija unikāli, dejotāji varēja dejot katrs individuāli, bet filmēties un būt kopā. Tas bija veiksmīgs materiāls, ko mākslinieciskā komanda bija sagatavojusi," gandarīta Eva Krētaine.

Deju studijas "Rotaļa" vadītāja Aina Apene, mūsdienu dejas metodiķe stāsta, ka arī viņas dejotāji gatavojas lielkoncertam "Augstāk par zemi". Klātienē tas būtu noticis Ķīpsalas izstāžu centra halle, šobrīd top kinostāsts. 

Līdzās dejotājiem liepājniekus svētkos pārstāv arī krietns pulks folkloristu un viņu iesaiste svētkos visa gada garumā bijusi ļoti daudzpusīga, atklāj folkloras kopas "Ķocis" vadītāja Solveiga Kūlaine. Bet "Ķoča" dalībniece Katrīna bilst, ka darboties folkloras kopā ir forši un tā tas būs vienmēr. Viņu piesaista dziesmas un rotaļas. 

Savukārt Solveiga Kūlaine vērtē, ka folkloristiem norišu ziņā nekas nav mainījies, mainījusies tikai norises forma - tas bija attālināti, ar video vai tiešsaistes starpniecību.

Aktīvi e-dziesmu svētkos piedalās arī Liepājas dziedātāji, atzīst mūzikas metodiķe Evija Ruibe. Šobrīd notiek sveicienu filmēšana. Koristus līdzdalībai svētkos arī šādā formātā svētkos motivē kolektīvu vadītāji, viņi uztur dziedātprieku un svētku garu.

"Otra lieta ir sajūta par tikšanos kopā. Es arī esmu korī ilgus gadus dziedājusi un daudzos dziesmu svētkos piedalījusies. Tā ir sajūta, ko nevar atņemt. Tie, kam tā ir sirdī līdz galam, ne e-, ne kādi citi varianti to neatturēs, mēs turpināsim dziedāt un dziesma turpinās skanēt," uzskata Evija Ruibe. Viņa arī neslēpj, ka ir gan koristi, gan kolektīvu vadītāji, kas nevēlas piedalīties e-svētku formātā.

Tie ir citi dziesmu svētki, bet skolēni, kuri darbojas teātra pulciņos atraduši arī citu veidu, kā tajos piedalīties, stāsta teātra metodiķe Marina Vikaine. Viņa aizrautīgi stāsta par teātra iesaisti svētku norišu klāstā. Marina Vikaine min, cik svarīgi ir mazākumtautību kolektīvus iesaistīt svētku norisēs. Bērniem ir svarīgi piedalīties un varbūt pirmo reizi iet svētku gājienā kopā ar latviešu kolektīviem. Diemžēl šogad gājiens nebūs.

Vai acis deg arī kuldīdzniekiem un viņi ir gatavi iesaistīties citādos svētkos, stāsta Kuldīgas Bērnu un jauniešu centra pārstāve Agate Ūdre.

E-svētkos piedalās vairāk nekā 400 skolēnu, pārstāvētas visas kultūrizglītības jomas. Viņa neslēpj, ka attālinātā darba laikā bijušas bažas, ka svētki būs jāatliek. Kad sākās iespēja tikties klātienē, kolektīvi sarosījās. No novada vairāk nekā 80 kolektīviem svētkos ir izlēmuši piedalīties 30.

Kuldīgas Kultūras centra bērnu deju kolektīva "Stariņš" un Kuldīgas Kultūras centra tautas deju ansambļa "Venta" vadītāja , Kuldīgas novada skolēnu tautas deju virsvadītāja Zita Serdante un Kuldīgas 2.vidusskolas 5.-9.klašu kora, Kuldīgas kultūras centra jauniešu kora "Lai top!" vadītāja Jana Paipa atskatās uz aizvadīto gadu.

Zita Serdante bilst, ka gads bijis darbīgs un šo darbīgumu cenšas nodod arī saviem dejotājiem. Tikko rodas iespēja, piedalās dažādas norisēs. Viņa uzskata, ka šo svētku dalībnieki saviem bērniem un mazbērniem varēs stāstīt, kādi neparasti bijuši reiz svētki, kad tie norisinājušies e-formātā. Arī Jana Paipa uzskata, ka šie svētki ir tradīcijas turpināšana, tikai citā formātā.

"Mēs paši veidojam svētkus tur, kur mēs esam," pārliecināta Jana Paipa.