LSM ziņās: Cik daudz var ietekmēt viens cilvēks. Ciemos pie Dziesmu svētku dalībniekiem Vidzemē

Dziesmu un deju svētkiem veltīta raidījumu cikla “Sanākam, sadziedam, sadancojam” pirmajā raidījumā dodamies uz Vidzemi: apciemojam Inčukalna Mūzikas un mākslas skolas un Inčukalna dziesmu dienu dibinātāju Vitāli Kikustu, viesojamies pie Līgatnes novada vidējās paaudzes deju kolektīva “Zeperi” dalībnieka Viļņa Gablika, kā arī ielūkojamies titula „Gada izrāde 2022” ieguvēju – Smiltenes novada „Blomes SIA” jeb amatierteātra „Blomes strādnieku un inteliģences apvienība” mēģinājumā.

Brīdi pirms svētkiem sarunas ar 27.Vispārējo latviešu Dziesmu un 17.Deju svētkos iesaistītajiem cilvēkiem, jo katrs viens veido kopkora skanējumu, katrs viens rada neatkārtojamos deju rakstus. Un katrs viens rada vidi savā pilsētā vai ciemā, lai tur dziedātu, dejotu, muzicētu vai spēlētu teātri. 

Šajā raidījumā tiekamies ar vidzemniekiem. Vispirms dodamies uz Inčukalnu, lai satiktu Vitāli Kikustu. Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās Vitālis sāka strādāt Inčukalna astoņgadīgajā skolā par mūzikas skolotāju un viņa sapnis bija izveidot pašam savu pūtēju orķestri. Lai to realizētu, Inčukalnā radās mūzikas skola. Un tas bija neatsverams devums Inčukalna jaunajai paaudzei, jo mūzikas skola joprojām darbojas un orķestris ar Vitāli Kikustu priekšgalā joprojām muzicē. 

Vitālis  pirms vairāk nekā 50 gadiem izdomāja arī, ka inčukalniešiem vajag savu dziesmu dienu. Un katru gadu tajā pulcējas izpildītāji no tuvākām un un tālākām vietām. Kā viss notika un aizsākās, atceras Vitālis Kikusts. Sarunā piedalās arī Inčukalna Mūzikas un māslas skolas direktore Daina Klints.

Vitāla Kikusta rosīgā darbošanās rādai, cik būtiski norises pagastā var ietekmēt viens cilvēks. Bet ikviens dejotājs ir īpaši svarīgs deju kolektīvā. Jo, ja uz mēģinājumu vai koncertu neatnāk kāds korists, tas, protams, zaudējums, bet kopējo skanējumu tas būtiski neietekmē. Bet katrs dejotājs mēģinājumā un arī koncertā faktiski ir neaizstājams. Viens no viņiem - Līgatnes novada vidējās paaudzes tautas deju kolektīva "Zeperi" dalībnieks  Vilnis Gabliks. Viņš sāka dejot tautas dejas jau pamatskolas laikā, dejojot augstskolā iepazinās ar savu sievu un abi ar īsākiem vai garākiem pārtraukumiem dejo joprojām. Viņš sarunā atklāj, kas tik ļoti piesaista dejošanai.

Īpašo enerģētiku, kas pārņem gan svētku dalībniekus, gan skatītājus, izjūt ikviens. Tas arī ir dzinulis kļūt par vienu no labākajiem, lai varētu piedalīties svētkos. Par šo iespēju cīnījās arī amatierteātri un prominenta žūrija pavasarī atzina, ka "Gada izrāde 2022" ir Smiltenes novada Blomes strādnieku un inteliģences apvienības režisores Gitas Skadiņas iestudējums "Jūlijs" pēc Otto Jūlija Ciemiņa darba motīviem. 

Blomes kultūras namā Latvijas Radio sagaida visi, kuri iestudējumā piedalās, proti, 22 cilvēki. Iepazīstamies ar Zigetu Vīķeli, Montu Sorokinu, Vitoldu Celmu, Daci Celmu, Mārtiņu  Kalnu, Gunitu Greidāni, Selgu Ivulāni, Eduardu Punduru, Lolitu Plūmi, Māri Briedi, Guntru Dūlli, Raimondu Ūdrīti, Jāni Justu un Ilzi Nulli. Daži ir arī no Brantu pagasta teātra, jo iestudējums bijis tik vērienīgs, ka prasījis blakus pagastos esošo amatierteātru apvienošanos. Tā kā ieraksta laiks ierobežots, ne visi tiek pie vārda, bet visi kopā viņi stāsta gan par izrādes saturu, gan arī par to, kā tapa šis iestudējums, cik tas prasījis viņu laika un enerģijas un kādu gandarījumi izjutuši par paveikto. 

Jau pēc šīs tikšanās sazvanos arī ar režisori Gitu Skadiņu, kura atklāj, kas viņu iedvesmojis radīt labāko amatierteātra izrādi Latvijā.