LSM ziņās: Dziesmu svētku sajūtu meklējot. Kā Zemgales dziedātāji, dejotāji un mākslinieki gatavojas svētkiem

Šodien esam Zemgalē, lai tiktos ar Jelgavas pūtēju orķestru vadītājiem un mūziķiem, jauniešu deju kolektīvu un tekstila dizaina pulciņa dalībniecēm, kā arī ar Dobeles novada dziedātājiem, dejotājiem un vizuālās mākslas pulciņa dalībniekiem. Kā kolektīvu dalībnieki un vadītāji izjūt atkalsatikšanos pēc attālinātas ziemas, kā kolektīviem izdevies noturēties kopā un kā tie raugās uz e-dziesmusvētku formātu?

"Īstas skaidrības man nav, kas ir e-dziesmu svētki un kā tie izskatīsies, bet vai tos var saukt par dziesmu svētkiem, tas ir liels jautājums. Galvenais, vai šis ielāps var var dot gandarījumu bērniem," atzīst metāla pūšamo instrumentu pedagogs, pūtēju orķestra "Rota" diriģents, Jelgavas vidusskolas direktors Agris Celms.

Sava orķestra uzstāšanās filmēšanu viņš dēvē par tādu pajokošanos. Tas vairāk dod vizuālu priekšstatu, ka tādi muzikanti ir un darbojas. Ja to varēs redzēt televīzijā, būs interesanti paskatīties.

Beāte neslēpj, ka mežrags paņemts rokās daudz retāk attālināto mēģinājumu laikā, bet tagad satiekoties visiem, sajūtas ir foršas. Viņai piekrīt arī Rafaēls, kurš atzīst, ka dziesmu svētku sajūtas tomēr nebūs. 

"Sava nozīme video ir, bet tos nevar saukt par dziesmu svētkiem, jo nav tusiņa, nav burziņa, nav palikšanas pa nakti Rīgā, nav lielā koncerta un visādu problēmu, kas piederas dziesmu svētkiem," vērtē Beāte, kura jau divas reizes ir piedalījusies svētkos.

Jelgavā ar topošajiem pūtējiem darbojas vēl viens Celmu dinastijas pārstāvis - Oskars Celms. Viņš ir Jelgavas 4.vidusskolas koka pūšamo instrumentu pedagogs un jaunāko klašu jeb "mazā" orķestra vadītājs un tēvabrāļa Agra labā roka orķestrī "Rota".

"Orķestra dzīve ir baigā burvība - kopības, kolektīva, jauni draugi ne tikai savā kolektīvā, bet arī citos. Draudzības izvēršas uz visu mūžu," atzīst Oskars Celms.

Turpinot lūkot, kas vēl īpašs rodams Jelgavas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku pulkā, tiekamies ar Ievu Hofmani, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas dizaina skolotāju un vada tekstila studijas vadītāju. Viņas audzēkņi kā papildinājumu svētkiem radījuši vizuāli plastiskās mākslas projektu "Ekoprint tērpu kolekcija". To demonstrēt bija paredzēts skatē Rīgā, bet citādo svētku situācijā nolemts padarīto uzfilmēt.

"Tiklīdz bija iespēja atsākt individuālās konsultācijas, man bija burtiski grafiks. Jauniešiem varbūt nebija viegli atsākt, bet pati gūstu iedvesmu un gandarījumu no dzīves rutīnas radošajā procesā, centos viņus izvilkt no mājās turpināt darīt un pabeigt," atklāt Ieva Hofmane.

Gandarīta par paveikto un apgūtajām jaunajām prasmēm auduma krāsošanā ir Katja Loce.

Ja mūziķi ir skeptiski par svētkiem e-formātā, Ieva Hofmane atzīst, ka filmēšana vizuāli plastiskai mākslai devusi citu pienesumu, ko nemaz uz skatuves nevar atklāt. Brīvā atmosfērā filmētais video ir bērniem dabiskāks.

Līdztekus orķestriem un tekstilmākslai Jelgavā ir arī spēcīgas dejas tradīcijas. Alise Dzelzkalēja vada bērnu un jauniešu deju kolektīvu "Ieviņa" tikai divus gadus un pirmie divi darba gadi viņai nemaz nav izvērsušies tādi, kādus bija iedomājusies. Kolektīva vadītāja cer, ka turpmāk varēs strādāt tā, kā bija iedomājusies.

Attālinātā režīmā darbošanās bijusi vairāk brīvprātīga, bet tikko varēja sākt tikties, visi bijuši klāt.

Tālāk dodamies uz Dobeli, skaistu un talantīgiem cilvēkiem bagātu pilsētu. Tur mūzikas skolas dārzā tiekamies ar dziedātājiem, dejotājiem un māksliniekiem.

Dobeles novada mūzikas kolektīvu virsvadītājs Raimonds Bulmers strādā ar vairākiem Dobeles ģimnāzijas muzikālajiem kolektīviem, savukārt viņa māsa Sandra Bulmere vada Dobeles 1. vidusskolas 5.-9. klašu kori "Varavīksne" un palīdz brālim ģimnāzijā.

Viņi skaidro, ka koru piedalīšanās pagaidām e-svētkos bijusi sarežģīta, bet cerības liek uz septembri.

"Esam gatavojušies divus gadus, lai dziedātu kopā, un ceram, ka septembrī tomēr tiksimies," bilst Raimonds Bulmers. "Reāli redzam, ka vasarā nevarēsim savākt bērnus, nezinot tuvāko situāciju, kāda tā būs. Augusta beigās ceram savākt kolektīvus kopā un uztaisīt kādu smuku koncertu. Ar novada kolektīviem izdziedāsim repertuāru kopā."

"Strādājam, lai paliek kodols, izejot no šīs situācijas, nevis, lai kolektīva vispār nav," komentē Sandra Bulmere. Atsaucoties uz vēsturi, viņa cer, ka svētki nepazudīs.

Dobeles novadu Latvijā zina kā muzikālu novadu, sarunā uzsver puišu vokālā ansambļa "KPTT" dalībnieks Ingmārs Jakovļevs, bet kā e-svētkus izjūt mazie Dobeles mākslinieki atklāj Inga Ozoliņa, viņa ir pedagoģe, kas Dobelē un novadā pārrauga interešu izglītību mākslās jomā un ir Skolēnu dziesmu un deju svētku Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas programmas koordinatore.

"Prieks, ka izstāde būs. Māksliniekiem izstāde būs VEF kultūras pilī tā vērs durvis skatītājiem," gandarīta Inga Ozoliņa. Par to priecīgi arī viņas audzēkņi.

Dobeles novada tautas deju kolektīvu virsvadītājs Arvils Noviks var lepoties ar Covid laikam netipisku faktu, viņa vadītā deju kolektīva "Bitīte" dalībnieki attālinātajām nodarbībām izrādījuši necerētu atsaucību. Arī Arvils Noviks uzsver, ka galvenais šajā laikā bijis saglabāt kādu mērķi, uz ko tiekties. Šopavasar tas bijis video projekts "Svinēt sauli". 

Horeogrāfe un Dobeles pilsētas deju kolektīva "Drellīši" vadītāja Diāna Gavare ir arī video projekta "Svinēt sauli" līdzautore. Bet "Drellīši" savu 15. dzimšanas dienu paguva nosvinēt 2020.gada marta sākumā, mirkli pirms visiem māksliniekiem nācās atvadīties no skatuves dēļiem.