LSM ziņās: Kopā būt un kustēties. Iepazīstam Dziesmu un deju svētku dalībniekus Zemgalē

Raidījumā Sanākam, sadziedam, sadancojam dodamies uz Zemgali, kur tiekamies ar vidējās un vecākās paaudzes deju kolektīva "Ex-Lielupe" vadītāju Zaigu Pielēnu-Pelēnu, ielūkojamies Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, kur glabājas svētku tradīcijai svarīgas liecības un paviesosimies pūtēju orķestra "Skaistkalne" mēģinājumā. 

"Tie ir cilvēki, kas mīl kopā būšanu un fiziskas aktivitātes, kur nopietna attieksme pret deju mijas ar labiem jokiem, kopā tiek svinēti svētki. Liela saime," – tā savu vidējās un vecākās paaudzes kolektīvu „Ex-Lielupe”, kurā agrāk pati dejojusi, bet tagad to vada, raksturo Zaiga Pielēna-Pelēna. „Ex-Lielupē” darbojas dejotāji ar 30 un 40 gadu stāžu, bet kolektīvs ir salīdzinoši jauns – septembrī svinēs tikai 10. pastāvēšanas gadadienu, viņa stāsta. Pati dejot sākusi jau bērnībā un savus pirmos Dziesmu un deju svētkus kā dalībniece pieredzējusi pirms 50 gadiem.

Interesantus, pat pārsteidzošus faktus un liecības par Dziesmu svētku vēsturi glabā Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs.  Jo 1895. gada jūnijā Jelgavā notika vienīgie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, kas jelkad noritējuši ārpus Rīgas.Tos rīkoja Jelgavas Latviešu biedrība, rīcības komitejas priekšgalā – advokāts, vēlākais Latvijas Republikas pirmais prezidents Jānis Čakste. Šis notikums cieši saistīts ne tikai ar Dziesmu svētku vēsturi, bet arī ar nacionālās atmodas procesiem, stāsta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja Galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis.

Jelgavas muzejā glabājas 1895. gadā Jelgavā notikušo IV Vispārējo Latviešu Dziesmu un mūzikas svētku plakāts un sudraba lira, ko balvā līdz ar 1.godalgu dziesmu karā saņēma koris „Lira”.

Tālāk dodamies uz Skaistkalni. Tur jau labu laiku muzicē un Dziesmu svētkos naski piedalās pūtēju orķestris ar tādu pašu skaistu nosaukumu – „Skaistkalne”.

"Esam īsts amatierpūtēju orķestris, kurā spēlē visdažādākā vecuma dalībnieki. Ir tādi meistari, kas sāk jau 1.klasē," stāsta orķestra vadītājs Jānis Kalniņš. "Un pēc tam izaug tādi dzelzs muzikanti, kas gada laikā neizlaiž nevienu no 100 mēģinājumiem un 60 koncertiem."

Klausoties diriģentā un pūtēju orķestra „Skaistkalne” muzikantos, rodas sajūta – atmosfēra tiešām ir tāda, ka vai gribas pieteikties stāties viņu rindās. Šajos svētkos gan atliks tikai klausīties un skatīties.