Raidījumā Septiņas dienas Eiropā informējam par Eiropas lielo vēlēšanu gadu. Jau marta vidū Nīderlandē gaidāmas parlamenta vēlēšanas un pastāv iespēja, ka uzvaras laurus plūks galēji labējā Brīvības partija, kuras līderis, populists Gerts Vilders, neslēpj savu antisemītisko un antiislāma pārliecību. Vēlāk sava izvēle jāizdara Francijas un Vācijas vēlētājiem. Ko Eiropai nozīmēs šo vēlēšanu rezultāti? Vai varam pieņemt, kā Kremļa ietekme pastāv šo vēlēšanu priekšcīņās, līdzīgi kā tikko ASV vēlēšanās?

Vēl pētām, vai NATO tiešām ir uz izjukšanas robežas, vai tomēr, par spīti ASV administrācijas uzkrītošajiem mājieniem, ka visam jāmainās un ka tā ne pirkstiņu nepakustinās, pirms nesāks žvadzēt nauda, NATO vēl aizvien ir un paliek gan Latvijas, gan transatlantiskais drošības garants. Turklāt Vācija uzstāj, ka drošību un aizsardzību nedrīkst vairs skatīt tikai caur šauro 2% IKP prizmu, jo galu galā Vācija ik gadu velta tikpat lielu summu kā 37 miljardu lielo militāro budžetu nemilitārai "aizsardzībai", pasaules konfliktu risināšanai un konfliktu seku novēršanai. Tie ir konflikti, ko militāristi nav spējuši novērst. Studijā - Vidzemes augstskolas lektors, starptautisko attiecību un ES politikas procesu eksperts Jānis Kapustāns.

Vēl raidījumā Latvijas ārpolitikas institūta pētnieka, RSU lektora Mārtiņa Dauguļa komentārs par EK vadītāja Žana Kloda Junkera draudiem atkāpties no amata.