Arī šajā raidījumā, sagaidot gada nogali, pievēršamies vairākām ievērojamām personībām, kopš kuru dzimšanas šogad aprit apaļas un pusapaļas gadskārtas un kuru dzīvei un darbībai savulaik veltīti raidījumi. Šodien par vairākām personībām, kuru darbība, nozīmīgākais posms saistās ar 19. gadsimta otro pusi un 20. gadsimta pirmajām desmitgadēm. Tas bija latviešu nācijas tapšanai izšķirošs laika posms, kad faktiski tika atbildēts jautājums par tās būt vai nebūt.

Par tādiem nozīmīgiem pirmās atmodas darbiniekiem kā Krišjāni Valdemāru un Krišjāni Baronu vēstījām pagājušās svētdienas raidījumā. Taču laikā, kad lielākajā tagadējās Latvijas daļā pūta pirmās atmodas vēji, aiz Vitebskas guberņas robežas esošā Latgale piedzīvoja drūmāko kultūras apspiešanas periodu - latīņu drukas aizliegumu. Kā pretestība šim cara valdības kulturālajām despotismam tapa latgaliešu rokrakstu literatūra, kura spilgts pārstāvis ir nautrēnietis Andrievs Jurdžs, kopš kura dzimšanas 12. decembrī apritēja 175 gadi. Stāsta Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Anna Stafecka.

Tāpat 175 gadi šogad apritēja kopš latviešu uzņēmēja un mecenāta Augusta Dombrovska dzimšanas. Viņa veikuma spilgts apliecinājums atturības biedrības "Ziemeļblāzma" pils un arī rakstnieku pansija "Burtnieku nams". Joprojām skatāmas Vecmīlgrāvī par Augusta Dombrovska mūža veikumu un tā nozīmi stāsta šogad mūžībā aizgājušais literatūrzinātnieks un kritiķis Andrejs Grāpis.

Sabalsojoties ar Andreja Grāpja stāstījumā skarto tematu, raidījuma noslēguma daļā pievērsīsimies trim spilgtām personībām, kopš kuru dzimšanas šogad apritēja 155 gadi un kuru mūži lielā mērā savijušies ciešā, bet arī pretrunīgā kamolā. 1865. gadā nāca pasaulē gan latviešu dzejas dižgari un dzīvesbiedri Rainis un Aspazija, gan Raiņa jaunības draugs un sākotnējais domubiedrus, bet vēlāk boļševistiskā režīma no dibinātājs un vadītājs 1919. gadā Latvijā - Pēteris Stučka. Par Raiņa, Aspazijas, Pētera Stučkas un vēl vairāk un viņu laikabiedru biogrāfiskajām peripetijām stāsta vēsturnieks, Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks Jānis Šiliņš.